Vairāk nekā baznīca: ko parīziešiem simbolizē Parīzes Dievmātes katedrāle (8)

Parīzes Dievmātes katedrālē - vienā no Francijas gotiskās arhitektūras izcilākajiem paraugiem - pirmdienas vakarā izcēlās liels un postošs ugunsgrēks, kas šokēja gan parīziešus, gan arī visu pārējo pasauli.

Katedrāles būvniecība tika iesākta 1160.gadā, bet pabeigta tika simt gadus vēlāk. Katedrāles izskats vēl vairākkārt mainījās.

"Lai arī ēka laika gaitā nepārtraukti tika mainīta, liela daļa arhitektūras un skulptūru saglabājušies no sākotnējās ēkas, kas tika pabeigta apmēram simt gadu laikā pēc 1160.gada," izdevumam "The Guardian" norāda teoloģijas profesore Margo Faslere. "Starp "kritušajiem" varētu būt 13.gadsimta rozetes logi un ērģeles."

GALERIJA: Kā Parīzes Dievmātes katedrāle izskatījās pirms ugunsgrēka

Pēdējos lielos postījumus Parīzes Dievmātes katedrāle piedzīvoja Franču revolūcijas laikā, kad tika sapostītas tās reliģiskās statujas.

Taču gan 1871.gada sacelšanos, gan divus pasaules karus katedrāle pārcieta teju neskarta.

"Nav iespējams pārspīlēt, cik šokējoši bija noskatīties, kā deg tik ilgdzīvojošs mūsu valsts simbols," raksta raidorganizācijas BBC korespondents Anrī Astjē.

Parīzes Dievmātes katedrāle ir Parīzē un visā Eiropā iecienītākais kultūrvēsturiskais objekts. Ik gadu to apskatīt dodas 13 miljoni cilvēku.

Katedrāle ir Parīzes "nultais kilometrs", no kura tiek mērīts attālums līdz visām pārējām pilsētām.

Tā joprojām kalpo kā baznīca, un gadā katedrālē tiek noturēti apmēram 2000 dievkalpojumu.

Taču Dievmātes katedrāle parīziešiem ir ne tikai reliģisks objekts, bet arī pilsētas simbols un kulturāli nozīmīga ēka - tajā risinās rakstnieka Viktora Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" notikumi, kā arī pašā ēkā glabājas mākslas bagātības un reliģiski artefakti, ko ugunsdzēsējiem pirmdienas naktī izdevās paglābt no liesmām.

Ugunsgrēks apņēmis lielu platību. Sociālajos tīklos publicēts pirmdienas naktī ar policijas dronu uzņemts attēls:

pic.twitter.com/6HwOQjrd10

— Alexandre Fremont (@alex_fremont) April 15, 2019

Par spīti tam, ka katedrāle ir viens no Parīzes greznākajiem un atpazīstamākajiem simboliem, ēku bija skāris laika zobs. Gadu gaitā apdrupušas arkas un daudzās statujas, kas izvietotas uz krāšņās ēkas ārpuses.

2017.gadā izskanēja, ka katedrāles atjaunošanai nepieciešami 100 miljoni eiro. "Ja neveiksim atjaunošanas darbus, riskējam ar to, ka zemē sāks krist fasādes gabali," tolaik brīdināja labdarības organizācijas "Friends of Notre Dame" prezidents Mišels Piko.

Franču vēsturnieks Klods Govārs norāda, ka tikai 19.gadsimtā pret Parīzes Dievmātes katedrāli un tās gotisko arhitektūru sāka izturēties ar pienācīgu godību. Tolaik tika sākti vērienīgi atjaunošanas darbi, kas arī palika pēdējā lielā katedrāles renovācija.

"[Pirms pašreizējās renovācijas] es pabiju smailes pakājē. Dažviet ķieģeļi bija izkustējušies un tikai siets tiem neļāva krist lejā," saka Govārs.

Katedrāles uzturēšanu apgrūtina tas, ka kultūrvēsturiskais objekts atrodas dažādu iestāžu pārvaldībā: par to atbild gan baznīca, gan Parīzes dome, gan vēsturisko pieminekļu dienests, gan vēl citas iestādes, norāda vēsturnieks.

Par to, ko parīziešiem nozīmē katedrāle, viņi paši saviem vārdiem pastāstīja žurnālistiem, vērojot ugunsgrēku.

"Tas ir dižens vēsturisks piemineklis, daļa no Parīzes skaistuma, daļa no Francijas vēstures. Tā ir literatūra, tas ir Viktors Igo, mūzikli, kuprītis..." izdevuma "The Guardian" žurnālistiem sacīja 26 gadus vecā Parīzē dzīvojošā juriste Alise Lora.

"Tā ir nacionāla traģēdija," norāda Pols Reštērs, kurš dzīvo vien dažu simtu metru attālumā no katedrāles.

"Tur sabrūk Francijas simbols, daļa no mūsu nacionālās identitātes izkūp gaisā. Daļa no mūsu vēstures, kultūras, literatūras..."

Francijas prezidents Emanuels Makrons atcēla pirmdienas vakarā paredzētu uzrunu televīzijā un tā vietā devās uz ugunsgrēka vietu.

Francijas Iekšlietu ministrija vēlu pirmdienas vakarā paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas "nav drošs", vai degšanu var apturēt.