Foruma “Līdere” radītāja: papildini to trauku, no kura visi tikai smeļ. Radi sev svētkus! (1)

Vīrieši nesaprot šo formātu – viņiem kā medniekiem ir jābūt skaidram par ko - tehnoloģijām vai medicīnu. Un labi vien ir – katram savas lietas. Vīrieši iet medībās, sievietes vāc zālītes un viena ar otru aprunājas.

Dalās pieredzē un saprot, kas nepieciešams - kā iet tālāk, kā motivēt apkārtējos, kā uzlādēt ar pozitīvo enerģiju savu vīrieti, savus darbiniekus. Turklāt, kā zināms, sievietes ir daudz aktīvākas uz pasākumu apmeklēšanu, izglītošanos uz dalīšanos.

Šis forums ir jebkurai sievietei, kura vēlas papildināt to trauku, no kura visi tikai smeļ.

Kā tu uzreiz noticēji, ka šis projekts aizies? Kas bija tās veiksmes atslēgas?

Solvita Kabakova: Protams, pieredze ir visa pamatā – paša pasākuma organizēšana. Un tomēr, neskatoties uz manu pieredzi,

šis ir pirmais mans projekts, kas ir aizgājis ar tādu enerģiju, ka spēj tik skriet pakaļ! Tas ir projekts, kam es ticu no visas sirds.

Mums bieži dzīvē un arī privātajā jomā ir projekti, kuros tev ir jāpatērē milzu enerģija, lai pārliecinātu citus par tā nepieciešamību, bet šis projekts kā lavīna aizgāja. Tu tikai iepūt dzīvības dvašu tajā pirmajā pārslā un tā aizveļas kā liela sniega bumba. Tu stāvi un piekoriģē virzienu. Tas ir kā bērnus audzinot – viņam ir tā sava dzīve, viņš ir kāds viņš ir, un tu vari tikai palīdzēt saskatīt kaut kādas robežas.

Kāpēc nosaukums ir “Līdere”, vai tas neatbaida mūs latviešus, kuriem nepatīk liela uzmanība un grūti iztaisnot uzreiz muguru?

Solvita Kabakova: Sākumā man nebija nekādas idejas par foruma nosaukuma. Dzīvē mums pienāk viens brīdis, kad vairs nav obligāti viss pašam jāizdara un jāizdomā, un es pajautāju padomu dāmām no savas vides, kuru viedoklim es uzticos. Bija dāmas, kuru atbildes pārliecināja mani par nosaukumu “Līdere”. Tas vārds raksturo mūs visas – gan to sievieti uz skatuves, gan to sievieti, kas klausās.

Kad man jautā – jā, bet es neesmu līdere... Tad es sadusmojos – kā tu vari par sevi tā pateikt. Ja tu man vari pateikt 100%, ka visā pasaulē nav neviena cilvēka, kurš skatās uz tevi ar apbrīnu, ieskaitot sevi, nu tad tu droši vien arī neesi tā vārda cienīga. Tāpēc domāju, ka katra sieviete ir šī vārda “līdere” cienīga.

Jautājums ir par to, kā spodrināt, kā atrast savas spēcīgās puses un padarīt tās aizvien spēcīgākas. Kā neizdegt un kā atrast visā tajā dunā laiku sev un sevis pilnveidošanai. Tu vari mūžīgi dot, bet tev tā enerģija ir kaut kur jāatgriež. Gribu, lai tieši šeit sievietes atgūst atpakaļ šo enerģiju, motivāciju un iedvesmu.

Minēji, ka forums tev pirmkārt ir svētki...

Solvita Kabakova: Jā, te atnāk saposušās, smaidošas sievietes, kuras gatavas klausīties un aktīvi piedalīties. Kad redzu, ka lērums šo sieviešu jau nāk pacilātas un smaidīgas, tad liekas, ka lielākā daļa darba jau ir izdarīts. Tā sieviešu enerģija ir tik neizsīkstoša, ka tikai uzkrāso lūpas, uzvelc kurpes, kleitu, noskaņo sevi īpašākai dienai un ej! 

2018. gadā bija 600, šogad  800 dāmu – tā enerģija, kas tur kūsā uz vietas ir īsts ķīmisks savienojums. Arī lektores, kuras ir 100 dažādās auditorijās jau runājušas, saka, ka tā enerģija, kas nāk atpakaļ no klausītājām, ir nesalīdzināma ne ar ko.

Skatoties no malas uz sievietēm, kas te ierodas, kas ir tas, kas mums visvairāk pietrūkst un, par ko mēs vēlamies klausīties?

Solvita Kabakova: Tas, ka mēs apzināmies savu spēku un spēju, un tad mums šķiet, ka mēs visu varam un arī mums viss ir jādara. Pašas visu darām un nesaprotam, kāpēc tas tā ir noticis. Bet lielā mērā pašas vien esam vainīgas.

Patiesībā tas ir fantastiski, ja tu vari nedarīt, ka tev ir kāds, kas tev palīdz, atbalsta un izdara tavā vietā. Tas ir lieliski, ja vari būt pietiekoši spēcīga, bet tev ir jābūt arī vājai un jāļauj citiem cilvēkiem, kas tev ir blakus, justies ļoti vajadzīgiem un spēcīgiem. Tas ir jāmācās un sev vajag reizēm iekost mēlē, sakot, ka es atkal pati!

Pastāsti par lektorēm, kāpēc tieši šīs sievietes runā tavā forumā?

Solvita Kabakova: Varu viennozīmīgi teikt, ka manas lektores ir līderes ar lielo “L”, bet tajā pašā laikā viņas ir tādas pašas sievietes kā mēs – ar savām vājībām, kļūdām, knifiņiem.

Tas ir tas, ko cenšos parādīt – ka visas esam vienādas! Esmu pārliecināta, ka katra no dāmām, kas sēž zālē var kāpt uz skatuves un viņām būtu ko stāstīt, pateikt, lai pārējām būtu ko klausīties pavērtu muti. Katrā no mums tas ir – vajag to atrast, uztaustīt un attīstīt. Esmu kā tāds pērļu zvejnieks, kurš zina, ka nozvejos pērles, jo katrā no šīm sievietēm tādas ir.

Ko pati personīgi esi mācījusies no šī sava projekta, kas tevi ir pašu pilnveidojis?

Solvita Kabakova: Projekts ļoti iedvesmo un ceļ mani spārnos katru dienu. Tajā brīdī, kad es biju izlēmusi, ka projektam būs būt, es sapratu, ka ir vēl kāds cits mazs projekts, kas ir ieritinājies man zem sirds.

Tad man bija jāsaprot, ko es īsti darīšu, kā tas tagad īsti būs. Es sapratu un iemācījos, ka ir jāuzliek sev konkrētas prioritātes, jāsadala savs laiks, jāsaprot, ko tu kurā brīdī darīsi, kas ir svarīgākais tavā dzīvē. Atlasīt sēnavas no graudiem – tā ir liela dzīves skola. Protams, bēbītis bija absolūtā prioritāte, bet tas, cik daudz pozitīvas enerģijas man deva šī foruma organizēšana – katrs bērns būtu laimīgs, tik daudz laimes hormonu uzņemot mammas vēderā. Tā bija pozitīva enerģija, pat pozitīvs stress. Varu pateikt, ka sieviete stāvoklī var kalnus gāzt.

Divas nedēļas pēc pirmā foruma piedzima mans bērniņš. Līdz ar to es vienmēr zināšu, kurā gadā un kurā mēnesī ir pirmais forums.

Galerija "Lektoru sanākšana pirms foruma"

“Foruma LĪDERE” lektoru tikšanās: sapņi un kā nebaidīties tos sasniegt!