Turlais zaudē Rīgas mēra amatu (12)

Turlais pēc domes sēdes žurnālistiem norādīja, ka katra jauna situācija liek pieņemt jaunus lēmumus un vienmēr ir nepieciešams saglabāt veselo saprātu.

Viņš arī pauda, ka ārkārtas vēlēšanas ir politiska bezatbildība. Viņš atzina, ka dome, kas nevar pieņemt lēmumus nevar strādāt. Taču viņš uzsvēra, ka, ja apzināti tiek veidota situācija, lai ārkārtas vēlēšanas notiktu, tad tā, viņaprāt, ir politiskā bezatbildība.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts - visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un "Neatkarīgo deputātu frakcija", ko veido četri no "Saskaņas" izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Turlā palikšanu amatā atbalstīja 28 koalīcijas deputāti un opozīcijas deputāts Imants Keišs (JKP).

Keišs aģentūrai LETA atzina, ka balsojumā gribējis atturēties, nevis balsot pret, taču kļūdas pēc nospiedis nepareizo pogu. Vienlaikus Keišs pauda viedokli, ka Turlā gāšanu tik tiešām nav gribējis atbalstīt. "Uzskatu, ka viņam bija atvēlēts pārāk maz laika strādāšanai. Turklāt esmu arī pret ārkārtas vēlešanām," sacīja Keišs.

Pēc balsojuma rezultātu paziņošanas Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (GKR) izsludināja sēdes pārtraukumu un sasauca visus frakciju vadītājus uz tikšanos.

Vēlāk domes sēde turpinājās, deputātiem Burova vadībā izskatot citus kārtējās sēdes dienas kārtības jautājumus. Tai noslēdzoties, Burovs paziņoja, ka nākamā domes sēde notiks 10. jūlijā plkst. 12 un novēlēja visiem priecīgus gaidāmos svētkus.

Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.

Turlais Rīgas domes priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts 30.maijā un īsi pēc koalīcijas šķelšanās, kad no partijas "Saskaņa" tika izslēgti četri deputāti, opozīcija rosināja neuzticības balsojumu Turlajam, lai pārliecinātos, vai viņš joprojām ir spējīgs nodrošināt sev vairākuma atbalstu.

Rīgas domes valdošās koalīcijas "šūpošanās" sākās pirms vairākiem mēnešiem, kad ilggadējais Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un vicemērs Andris Ameriks (GKR) paziņoja par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Vairākus mēnešus priekšsēdētāja pienākumus pildīja Oļegs Burovs (GKR) un valdošā koalīcija norādīja, ka par nākamo pilsētas mēru lems tikai pēc vēlēšanu rezultātu saņemšanas.

Gan Ušakovs, gan Ameriks tika ievēlēti Eiroparlamentā un īsi pēc vēlēšanām "Gods kalpot Rīgai" paziņoja, ka "Saskaņas" mēra kandidātu neatbalstīs. Amatam tika nominēts "Gods kalpot Rīgai" biedrs Turlais, kurš ar vienbalsīgu koalīcijas atbalstu tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju.

Rīgas vicemēra amatā "Saskaņa" piedāvāja ievēlēt domnieku Sandri Bergmani (S), taču četri, nu jau bijušie "Saskaņas" deputāti - Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks - pret to iebilda, kā rezultātā tika no partijas un frakcijas izslēgti. Partijas vadība skaidroja, ka minētie deputāti izslēgti "par rupjiem pārkāpumiem".

Visi četri domnieki izveidoja "Neatkarīgo deputātu frakciju" un pauda viedokli, ka Bergmaņa kandidatūru nevis nav atbalstījuši, bet gan gribējuši to rūpīgāk apspriest, jo frakcijas vadība nav devusi nekādus paskaidrojumus - kādēļ izvēlēta šī kandidatūra. Vienlaikus domnieki atklāja, ka konflikts frakcijā briedis jau sen, jo gandrīz desmit gadus Ušakovs to esot vadījis "ar dzelzs roku", neļaujot vairumam deputātu paust savu viedokli.

Tomēr sarunas kuluāros liecina, ka šķelšanās "Saskaņā" notikusi tāpēc, ka domnieki nav spējuši savā starpā sadalīt amatus un ietekmes sfēras.