Boikots var būt ļoti iedarbīgs – tā pēdējā laikā ir noskaidrojuši sociālā tīkla “Facebook” pārstāvji. Kādas preces vai pakalpojuma boikots var radīt efektīvas pārmaiņas, un tam ir vairāki piemēri vēsturē, medijam BBC raksta tehnoloģiju apskatnieks Džeimss Kleitons.
Tā, piemēram, 18. gadsimtā aktīvistu kustība aicināja britus atteikties no vergu ražotajiem produktiem. Tas iedarbojās. Aptuveni 300 tūkstoši cilvēku vienkārši pārstāja iegādāties cukuru, tādējādi izraisot spiedienu, kas vēlāk ļāva atteikties no vergturības.
Kampaņa “Apturi naidu, lai gūtu labumu” (Stop Hate for profit) ir jaunākā kustība, kas izmanto boikotu kā politisku rīku. Šī kustība ir pārliecināta, ka sociālais tīkls “Facebook” nedara pietiekami, lai apturētu rasistiska un naidpilna satura izplatīšanos tā platformā. Kustībai ir izdevies pārliecināt vairākas lielās kompānijas atteikties no reklāmu izvietošanas (attiecīgi – arī no maksāšanas) “Facebook” un citās ar šo kompāniju saistītajās platformās.
Kustības aicinājumam ir piekritušas tādas kompānijas kā “Ford”, “Adidas” un HP, bet iepriekš savu atbalstu kustībai pauda “Coca-Cola”, “Unilever” un “Starbucks”.
Medijs “Axios” iepriekš ir ziņojis, ka arī “Microsoft” ir pārtraucis reklāmas aktivitātes “Facebook” un “Instagram” platformās. Kā liecina maijā publicētie ziņojumi, kompānijai pastāvēja bažas par “nepiemērotu saturu”, taču “Microsoft” gan neprecizēja, par kādu saturu tiek runāts.
Tikmēr citas tiešsaistes platformas, kā “Reddit” un “Twitch”, ir īstenojušas dažādus pasākumus, lai mazinātu spiedienu pret sevi, jo arī pret šīm platformām ir izvirzītas dažādas apsūdzības saistībā ar naidpilna satura izplatīšanu.
Uzticības zaudēšana
Vai boikots var sāpīgi ietekmēt “Facebook”? Īsā atbilde ir jā – lielākā daļa no “Facebook” ieņēmumiem nāk tieši no reklāmām. Deivids Kamings no “Aviva Investors” sacīja, ka uzticības zaudēšana, kā arī morāles normu trūkums var reāli iznīcināt biznesu. Tā, piemēram, pagājušajā piektdienā “Facebook” akciju vērtība kritās par astoņiem procentiem. Līdz ar to “Facebook” vadītājs Marks Zakerbergs kļuva par vismaz septiņiem miljardiem eiro nabagāks.
Vai tas nozīmē eksistenciālus draudus “Facebook” ilgtermiņā – tas pagaidām vēl nav skaidrs. Tāpat jāņem vērā, ka šī nav pirmā reize, kad kāda sociālo mediju kompānija tiek boikotēta.
2017. gadā vairāki lielie zīmoli paziņoja, ka tie pārtrauc reklāmas aktivitātes “YouTube”. Tas notika pēc tam, kad atklājās, ka reklāmas tiek izvietotas līdzās rasistiskiem un homofobiskiem videomateriāliem. Šodien šis boikots ir gandrīz aizmirsts. “YouTube” veica uzlabojumus savā reklāmu politikā un pašlaik, trīs gadus vēlāk, “YouTube” turpina veiksmīgi darboties. Tomēr pastāv vairāki citi iemesli, kas liek ticēt, ka “Facebook” boikots nebūs tik postošs, kā sākotnēji var likties.
Daudz nelielu ienākumu
Pirmkārt, daudzas kompānijas ir piekritušas boikotam tikai jūlijā. Otrkārt, “Facebook” reklāmas ienākumu ievērojamu daļu veido tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmumu. Tiek norādīts, ka 100 dāsnākie reklāmas devēji pērn “Facebook” samaksāja 4,2 miljardus dolāru, kas veido sešus procentus no platformas reklāmas ienākumiem. Tāpat šobrīd lielākā daļa vidējo uzņēmumu nav piekrituši pievienoties “Facebook” boikotam.
Tā, piemēram, digitālo reklāmu aģentūras “Digital Whiskey” vadītājs Mets Morisons sacīja, ka pastāv liela daļa vidējo un mazo biznesu, kuri vienkārši nevar atļauties nereklamēties. Viņš norāda, ka mazākiem uzņēmumiem “Facebook” ir galvenais reklāmas mērķis, jo reklāmas televīzijā ir pārāk dārgas.
“Vienīgais veids, kā bizness strādā, ir ar reklāmas piekļuvi konkrētai un mērķētai auditorijai, nevis lielai un vispārīgai cilvēku masai. Līdz ar to daudzi uzņēmumi turpina reklamēties sociālajos tīklos,” saka Morisons.
Ir vairāki piemēri, kuros “Facebook” pierāda sevi kā labu uzņēmuma lobēšanas izvēli. “Facebook” struktūra dod Markam Zakerbergam milzīgu ietekmi, lai panāktu izmaiņas. Ja viņš kaut ko vēlas, viņš to noteikti iegūs.
Ir jācenšas panākt, lai tikai viens vīrs maina savas domas
Šeit jāņem vērā, ka “Facebook” akcionāriem nav iespēju izdarīt spiedienu uz Zakerbergu tā, kā to var izdarīt citas kompānijas. Tomēr, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, jāsecina, ka Zakerbergs neko nedarīs, ja viens pats to nevēlēsies.
Līdz šim gan viņš ir izrādījis interesi ko mainīt. Tā, piemēram, pagājušajā piektdienā “Facebook” paziņoja, ka lietotājiem būs iespējams atzīmēt naidpilnu saturu. Tiesa gan, šīs izmaiņas nav pietiekamas, lai apturētu “Stop Hate for Profit” kustības iesāktās aktivitātes.
Arī citi ir sākuši rīkoties
Pirmdien “Reddit” aizliedza “The_Donald” forumu, jo tajā lietotāji bija iesaistīti dažādās aizskarošās aktivitātēs. Lai arī šis forums nebija saistīts ar ASV prezidentu, tas gan izplatīja dažādas interneta mēmes un cita veida saturu, paužot nepārprotamu atbalstu Donaldam Trampam. Arī “Twitch” uz laiku ir apturējis kontu, kuru vada Trampa kampaņa.
Savukārt “Amazon” īpašumā esošais video straumēšanas serviss ir izņēmis divus Trampa priekšvēlēšanu kampaņas video, jo tie ir pārkāpuši noteikumus attiecībā uz naida un cieņas aizskaršanu.
Vienā video, kas datēts ar 2015. gadu, Tramps sacīja, ka Meksika apzināti sūtījusi izvarotājus uz ASV. Otrs video ir datēts ar šā gada jūniju, kad Tramps saviem atbalstītājiem stāstījis par kādu izdomātu notikumu, kad “skarbais hombre” (no spāņu val. - vīrietis) ielauzies kādas amerikāņu sievietes mājā.
“Mēs nešķirosim – vai tas būtu politisks, vai arī kāda cita rakstura saturs,” norādīja “Twitch” savā ziņojumā. Te gan jāpiebilst, ka šis gads, kad ASV atkal ir prezidenta vēlēšanas, būs ļoti sarežģīts visām sociālo mediju platformām. It īpaši tas attiecas uz “Facebook”.
Uzņēmumi gan, plānojot savas reklāmas, ņems vērā līdzekļus, ko varēs ieguldīt reklāmu izplatīšanā. Un, ja boikots ievilksies līdz pat rudenim un tam pievienosies arvien vairāk kompāniju, tas var kļūt par izšķirošu gadu “Facebook” pastāvēšanai.
