Polija vēlas, lai Eiropas Savienība (ES) beidz jaukties tās iekšējās lietās, bet negrasās pamest bloku, trešdien paziņojis Polijas vicepremjers un valdošās konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačiņskis.
Kačiņskis peļ ES jaukšanos Polijas iekšējās lietās, bet "Polexit" neplāno (9)
""Polexit" nebūs (..). Mēs nepārprotami redzam Polijas nākotni Eiropas Savienībā (ES)," Polijas ziņu aģentūrai PAP norādīja Kačiņskis.
Kačiņskis šādu viedokli paudis pēc vairāku augsta ranga "Likums un taisnīgums" amatpersonu mājieniem par Polijas iespējamo izstāšanos no ES, pieaugot saspīlējumam starp Briseli un Varšavu par Polijas tiesu reformām.
Eiropas Komisija (EK) ir lūgusi ES augstāko tiesu katru dienu piemērot Polijai sodanaudu, līdz tā apturēs pretrunīgi vērtētās reformas.
"Tiesiskuma jautājumi paliek dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē, un tajos nevar iejaukties tādā mērā, kādā tas notiek pašreiz," sacīja Kačiņskis.
"Mēs vēlamies atrasties ES, bet tai pat laikā mēs vēlamies palikt suverēna valsts," norādīja Kačiņskis, piebilstot, ka ES līgumi "lielā mērā vairs nav spēkā vai tiek izmantoti kā iegansts".
"Valstu vienlīdzības princips arī tiek pārkāpts ļoti krasā veidā," sacīja Kačiņskis, apsūdzot spēcīgākās ES dalībvalstis, tādas kā Vācija, par ES izmantošanu kā instrumentu.
Poļi ir ļoti entuziastiski noskaņoti par ES, no kuras saņemti miljardiem eiro subsīdijās un kas atdzīvinājusi valsts ekonomiku. Polijas dalību ES atbalsta 80% poļu.
Taču attiecības starp ES un Poliju pēdējā laikā ir saspringtas.
Polijas valdība šomēnes pārmeta EK šantāžu, ierosinot aizturēt palīdzību pandēmijas seku novēršanai, ja vien Varšava neakceptēs ES tiesību pārākumu.
Polijas parlamenta spīkera vietnieks Rišards Terleckis aicināja uz radikāliem risinājumiem Polijas strīdā ar ES.
"Briti parādīja, ka Briseles birokrātijas diktatūra viņiem neder. Viņi pagriezās un aizgāja," sacīja Terleckis.
Cits valdošās partijas augsta ranga politiķis Mareks Suskis ceremonijā par godu poļu pretošanās kustības kaujiniekiem sacīja, ka Polija "cīnīsies pret Briseles okupantiem" tāpat kā cīnījās pret nacistiem un padomju spēkiem.
ES pārmet Polijai demokrātisko brīvību ierobežošanu. Strīda centrā ir Polijas jaunā sistēma tiesnešu disciplinēšanai, ko ES uzskata par nopietnu draudu tiesu neatkarībai Polijā.
Polija savukārt apgalvo, ka reformas nepieciešamas, lai izskaustu korupciju tiesu sistēmā, un ir ignorējusi ES Tiesas pagaidu lēmumu, kas liek Polijai apturēt jauno tiesnešu disciplinēšanas sistēmu.