«Vingruma» Aija: prieks par ēšanu – pagaidām neesmu kritusi galējībās

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Treniņu nedēļa sākas ar lielu sagurumu un piespiešanos iet sportot. Otro nedēļu slimo mans bērnudārznieks un naktīs sanāk pasēdēt gan pie «klepotāja», gan ik pa divām stundām celties un barot mazo meitiņu. Un tad, kad varētu beidzot pagulēt, sajūtos kā princese uz zirņa, - te miskastes mašīna pārāk agri/skaļi piebraukusi un trokšņo, te suņi rej, te lietus pret palodzi pārāk skaļi dauzās un skat,- rīts jau sācies! Galvā pavīd ideja izlaist treniņa dienu un iet izgulēties diendusā kopā ar bērniem.

Bet, par laimi, saņemos un pēc kārtīgām brokastīm jūtos jau mundra un spēku pilna. Uz treniņiem ierodos ap pusdienas laiku. Šodien jātrenējās bez treneres, kurai ir brīvdiena un ar skumjām secinu, ka bez «uzraudzības» nav tāda entuziasma. Ātrā solī soļoju uz skrejceliņa un domāju kā vispār cilvēki var tur iesildīties vairāk par 45 minūtēm? Jau pēc 20 min. tāda sajūta, ka viss, jāmet miers, tāpēc cenšos neskatīties uz laika rādi, bet galvā sāku pārcilāt ikdienas darbus, kas vēl jāpaveic un tavu prieku, – 40 minūtes jau pagājušas! Viss, aizelsusies nokāpju un cenšos atminēties pāris ierādītos trenerītes Ievas vingrinājumus. Jūtos miss «Neveikle». Liekas, ka visu pildu nepareizi un pukojos uz sevi, ka neesmu vēl iemācījos apieties ar visiem trenažieru zāles aprīkojumiem. Kopā pavadu sportojot 1,5h un dodos mājup. It kā esmu pamatīgi nosportojusies, taču iekšēji neapmierināta, jo zinu, ka varētu labāk un ar lielāku atdevi. Prieks vienīgi par ēšanu – pagaidām neesmu kritusi galējībās, lai gan kārdinājumu ikdienā netrūkst, pašai gatavojot sātīgus ēdienus saviem mājiniekiem.

Otrajā dienā ir ne tikai mana trenerīte Ieva, bet arī «cīņu biedri» Kristīne un Gints. Uzreiz smaids pa visu seju un tāda sajūta, ka kopā sportojot, varētu kalnus gāzt. Iesildos 40 minūtes kardiotreniņā un tad kopā ar trenerīti un pārējiem piedalos nodarbībā «Grīdiņas». Te nu jāsaka, ka savā mūžā tā neesmu cīnījusies ar sevi – pūšu un elšu, bet cenšos turēties līdzi. Esmu nosvīdusi, un kuru katru brīdi pildot «plankingu» tāda sajūta, ka varētu atdod galus turpat uz vietas! Vingrinājumu beigās nesaprotu, kur ir rokas, kur ir kājas – viss augums trīc un dreb no piepūles. Pirmo reizi arī piedzīvoju brīdi, ka sporta tērpu varētu burtiski «izgriezt» no sviedriem. Pēc nodarbības trenere Ieva iedod personīgi man sastādītu vingrojumu kompleksu, ar kuru man turpmāko mēnesi būs jādarbojās. Dažiem «nesaprotamākajiem» izejam cauri un te nu piedzīvoju kauna mirki, ka dažus no tiem nevaru pat izkustināt. Trenere mierina, ka tas droši vien pēc kārtīgi pastrādāta treniņa un ka palēnām viss izdosies. Ceru, ka turpmākās nedēļas ar šiem «dzelžiem» vēl iemanīšos!

Ievēroju, ka treniņu dienās ne reizes nesagribās apēst ko neatļautu, vēl trakāk – ir jāpiespiežās, lai līdz vakaram sanāktu šīs te piecas maltītes. Ir patīkams vieglums, enerģija un labs garastāvoklis. Pagaidām bail kāpt uz svariem, bet pašai pašsajūta ir lieliska!

Nākamajā dienā jūtu ikkatru muskulīti (tiešām, izrādās man tādi kaut kur ķermenī arī ir!). Nakts pagājusi diezgan nemierīgi un nekas nenotiek pēc plāna. Nevaru ierastajā laikā nolikt gulēt ne lielo, ne mazo bērnu, lai varētu doties uz zālīti. Tā paiet vairākas stundas, līdz beidzot lielais puika ir saguris lēkāt pa gultu un ir iesnaudies. Tā, atliek tikai mazākais bērns. Midzinu šā un tā, līdz beigās barojot mazo, iemiegu arī es. Pamostos tikai pēc stundas un saprotu, ka šodien treniņu sanāks izlaist. Nosolos sev, ka izlaisto dienu vietā iešu pasportot brīvdienā.

Piektdienas vakarā mēs, «Vingruma maratonisti», satiekamies sporta klubā, kur mums ir rezervēts īpašs SPA pirts rituāls, taču vispirms mums ir jānosveras un jāaprunājās, kā tad mums ir gājis pirmajās divās nedēļās pie veselības veicināšanas konsultanta Normunda. Sarunas laikā saprotu, ka mēs visi ar lieliskiem rezultātiem esam aizvadījuši pirmās nedēļas, cītīgi ievērojot ieteikumus. Normunds tik ļoti mūs visus saslavē, ka jūtos kā septītajās debesīs. Viņš pat vēlreiz uzsver, lai es neaizraujos ar strauju svaru zudumu, nepārpūlot sevi. Priecē, ka šajā akcijā organizatoriem rūp mūsu katra veselība un pašsajūta, tādēļ jūtos drošās rokās un pieskatīta. Tagad tikai līdz galam saprotu, cik svarīgi ir ēst bieži, bet mazām porcijām un cik aplami manā gadījumā bija ieturēt divas pamatīgas maltītes dienā, bet pa vidu vēl sagrēkoties ar dažādiem našķiem.

Mūsu pirtnieks bija Aigars, kurš mums katram veica individuālu pēršanos ar smaržīgām slotiņām un patīkamām galvas kompresēm. Kad ķermenis bija pietiekami uzsilis, sekoja neaizmirstama peldināšana ūdenī un atlsābināšanās.

Nedēļas bilanci beidzu ar pārsteidzoši labu sajūtu – esmu ne tikai lieliski izvingrojusies un atguvusi iekavēto brīvdienās, bet arī atpūtusies SPA, baudot pirts rituālu.

­­

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu