Otrajā ceturksnī tekošā konta deficīts bija € 37,2 miljoni

Tādējādi tika pārtraukta divu iepriekšējo ceturkšņu situācija, kurā tekošais konts bija ar pārpalikumu.

2015.gada 4.ceturksnī pārpalikums bija 1,1% un šā gada 1.ceturksnī pārpalikums bija 2,8% no IKP.

Deficīta veidošanos ietekmēja ārvalstu investoriem Latvijā izmaksātās dividendes,

vietnē «makroekonomika.lv» raksta Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Preču konta dinamiku gada griezumā turpina raksturot importa samazināšanās, ko ietekmē gan izejvielu cenu kritums, gan kapitālpreču samazinājums.

Šī gada 2.ceturksnī preču bilances deficīts bija 474,1 miljons eiro jeb 7,6% no IKP. Latvijas preču eksports un imports 2.ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu uzrādīja kritumu attiecīgi par 1,1% un 3,2%.

Preču eksporta iespējas joprojām ierobežo galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu nevienmērīgā attīstība, eksporta cenu kritums un vājais ārējais pieprasījums, bet preču importa ilgstošā stagnācija ir saistīta ar naftas cenu sarukumu, skaidro Vecgaile.

2.ceturksnī preču eksportā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, lielākais pieaugums bija augu valsts produktiem (27,1%), celtniecības materiāliem (20,6%), ķīmiskās rūpniecības ražojumiem (13,6%), pārtikas rūpniecības ražojumiem (14,4%), kokam un koka izstrādājumiem (5,2%). Gada izaugsmi negatīvi ietekmēja mehānismu un elektroiekārtu, minerālproduktu, tekstila un tekstila izstrādājumu, parastā metāla izstrādājumu, optisko iekārtu eksporta sarukums.

2.ceturksnī preču importā, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, samazinājumu galvenokārt noteica ar reeksportu saistītās preces: minerālprodukti, mehānismi un elektroiekārtas, kā arī parastā metāla izstrādājumi.

Pakalpojumu pozitīvais saldo bija 436,2 miljoni eiro,

un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni tas nedaudz samazinājās un sasniedza 7% no IKP. Pozitīvā saldo izmaiņas ietekmēja nerezidentiem sniegto dzelzceļa un jūras transporta pakalpojumu samazinājums, kā arī saņemto braucienu pakalpojumu ārvalstīs pieaugums.

Šā gada 2.ceturksnī sākotnējo ienākumu konts salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kļuva negatīvs

- 68,6 miljoni eiro jeb 1,1% no prognozētā IKP. To ietekmēja tiešajiem investoriem Latvijā izmaksātās dividendes. Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi ieplūda 72,7 miljonu eiro vērtībā (1,2% no IKP, kas ir par 60,2% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī), taču līdzvērtīgā līmenī ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Otrreizējo ienākumu pārpalikums palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un bija 66,2 miljoni eiro jeb 1,1% no IKP.

ES fondu līdzekļu ieplūde saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī, savukārt ikgadējās iemaksas ES budžetā par pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma ES pašu resursiem bija mazākas, tāpēc ietekmēja otrreizējo ienākumu pārpalikuma palielinājumu.

Kapitāla konta pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās gandrīz uz pusi (līdz 62,8 miljoniem eiro jeb 1% no IKP), ko noteica mazākas ES fondu līdzekļu ieplūdes.

Šā gada 2.ceturksnī finanšu ieplūde Latvijā 884,5 miljonu eiro apmērā bija nedaudz mazāka nekā ārvalstīs noguldītie finanšu aktīvi 989,2 miljoni eiro. Būtiskākie darījumi finanšu kontā aktīvu pusē bija centrālās bankas ieguldījumi parāda vērtspapīros (728,2 miljoni eiro). Būtiskākie darījumi finanšu konta pasīvu pusē bija valdības parāda vērtspapīru saistību pret nerezidentiem palielinājums (585,4 miljoni eiro), naudas plūsmas TARGET2 maksājumu sistēmā (1,3 miljardi eiro) un nerezidentu noguldījumu Latvijas kredītiestādēs samazinājums (764,2 miljoni eiro).

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā samazinājās par 168,6 miljoniem eiro. Investīcijas parāda instrumentu veidā pieauga par 155,1 miljonu eiro. Savukārt investīcijas pašu kapitālā bija negatīvas (323,7 miljoni eiro) galvenokārt «Swedbank» Latvijā pamatkapitāla izmaiņu dēļ.

Publicējot 2.ceturkšņa datus, veikta arī datu revīzija par 2014., 2015.gadu un šā gada 1.ceturksni.