Latvijā uzņēmumu vadītāji biežāk paši pieņem lēmumus un pēc tam tos izskaidro savai komandai. Viņi vairāk koncentrējas uz detaļām un savas komandas ikdienas darba vadīšanu, teikts TNS Latvia veiktajā pētījumā.
Līderu atšķirības Baltijas valstīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt Lietuvā vadītāji ļoti orientējoties uz rezultātiem, viņiem esot svarīgs mērķis ar taustāmu rezultātu un lietuvieši apzināti nosaka augstus mērķus. Lietuvas šefi strādājot garākas darba stundas un izvēloties tādu vadības stilu, kas darbiniekiem dod rīcības brīvību.
Igaunijā vadītāji gan neatšķiroties ar vadības stilu, taču viņi salīdzinājumā ar citiem Baltijas līderiem vairāk rūpējoties pašiem par sevi – izvēloties garākus atvaļinājumus un veselīgu dzīves veidu. Latvijā uzņēmumu vadītājus vairāk darbam motivējot laba samaksa un atbilstošs dzīves stils, Lietuvā līderus interesējot taustāmu rezultātu sasniegšana, savukārt Igaunijā šefus visvairāk motivējot nozīmīgs un interesants darbs.
Gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā vadītāji savas komandas visvairāk motivējot, iesaistot komandu lēmumu pieņemšanā. Par svarīgiem darbinieku motivēšanas paņēmieniem Baltijas līderi atzinuši arī padoto informēšanu par mērķiem un plāniem, kā arī pozitīvu savas komandas darba novērtējumu.
Atbildot uz jautājumu, kādi ir visbiežāk sastopamie izaicinājumi un grūtības, Latvijā vadītāji biežāk atbildējuši, ka vainojama darbinieku nevēlēšanās piepūlēties. Savukārt Lietuvā vadītāji apgalvo, ka cilvēki baidās no produktivitāti uzlabojošām izmaiņām, bet Igaunijā vadītāji biežāk neesot atraduši labāko veidu produktivitātes novērtēšanai, un vainojuši darbinieku izpratnes trūkumu un nepietiekamās spējas.
Savukārt cenšoties paši darbā būt produktīvāki, Baltijas uzņēmumu līderi visbiežāk nosakot savu uzdevumu prioritātes, iespējami vairāk darbu deleģējot citiem, strādājot koncentrējoties tikai uz darbu un izvairoties no traucējumiem, kā arī izmantojot laika pārvaldības programmatūru un citus tehnoloģiskus palīglīdzekļus. Tiesa gan, Latvijā vadītāji retāk uzdevumus deleģējot citiem, Igaunijā vadītāji vairāk uzskatot, ka mazāk svarīgi uzdevumi jādeleģē citiem, bet Lietuvā vadītāji retāk nekā citur Baltijā par būtisku uzskatot prioritāšu noteikšanu.
Par efektīvāko paņēmienu, kā sekmēt augstāku darba produktivitāti, Baltijas līderi atzinuši sarunas ar darbiniekiem, rosinot viņus meklēt jaunus veidus, kā labāk strādāt.
Atbildot uz jautājumu – "kur jūs atgūstat darba sparu", Latvijā vadītāji visbiežāk minējuši laika pavadīšanu kopā ar draugiem vai vienatnē, lai sakārtotu savas domas, Lietuvā šefi labprātāk padarot lietas vienkāršākas un uztverot savu darbu kā spēli, savukārt Igaunijā līderi vairāk uzsvēruši nepieciešamību ievērot veselīgu režīmu.
Kā šomēnes notikušajā Fastleader vadības konferencē uzsvērusi TNS Latvia valdes vicepriekšsēdētāja sociālpsiholoģe Ginta Krivma, ļoti veiksmīgus uzņēmumus un to līderus raksturo augstu mērķu noteikšana un elastīga reakcija uz apkārtējās vides pārmaiņām, vadītāju pozitīva attieksme pret darbiniekiem un komandas vadības stils, informējot darbiniekus par plāniem un piešķirot viņiem lielu rīcības brīvību.