Latvijas Universitātes rektora amata kandidāti Mārcis Auziņš un Inta Brikše noraida, ka pirms gaidāmajām rektora vēlēšanām politiķi izrādītu interesi par vērienīgo Torņakalna Akadēmiskā centra projektu, kam tiks tērēta milzīga nauda - vairāk nekā simts miljoni latu. Tā svētdien vēstīja LNT raidījums „Top 10”.
Noliedz politisku ieinteresētību 100 miljonu vērtajā Torņakalna projektā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, kā arī ieguldot savu un valsts naudu Torņakalnā, Latvijas Universitāte iecerējusi uzbūvēt vērienīgu Akadēmisko centru jeb studentu pilsētiņu, kuras kopējās izmaksas plānotas 140 miljonu latu apmērā. Kompleksu plānots uzbūvēt līdz 2023.gadam. Tā pirmajai kārtai, Dabas zinātņu centram, kas izmaksās aptuveni 23 miljonus latu, jābūt gatavam jau līdz 2014.gada vidum.
LNT Top10 neoficiāli zināms, ka arī šis, simts miljonus vērtais Latvijas Universitātes projekts, izraisījis interesi politikai ļoti tuvās aprindās - gan pašos politiķos, gan Izglītības un zinātnes ministrijā. Rektora amata kandidāti gan noliedz, ka kāds no politiķiem būtu runājis ar viņiem par vēlēšanām vai Torņakalna projektu.
„Latvijas Universitāte vienmēr bijusi un spējusi saglabāt politisko neitralitāti. Ik pa brīdim dzirdam dažādus nostāstus par procentiem. Saku absolūti godīgi – Latvijas Universitātei neviens nekad ko tādu nav piedāvājis,” sacīja LU rektors Mārcis Auziņš.
Savukārt profesore Brikše grāmatas atvēršanas pasākumā Valmierā esot tikusies ar Zaļo un Zemnieku savienības politiķiem, Saeimas deputātiem Oskaru Zīdu un Jāni Vucānu, taču sarunas tēma esot bijusi cita.
Universitātes vadību vēl Latvijas Universitātes Satversmes sapulce, kuru veido 300 dalībnieku. Lielākā daļa jeb 200 pārstāv akadēmisko personālu, 75 ir studējošo pārstāvji un 25 ir no vispārējā personāla. Svaru kausi Satversmes sapulcē, kam jāievēl rektors, pagaidām nesveras uz vienu vai otru pusi.
Lai kļūtu par rektoru, kandidātam jāsaņem vairāk nekā puse balsu no to Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās.