Latvijā un Igaunijā ir plašākā HIV izplatība Eiropā

Pievienots "Jāmaina profilakses pakalpojumu pieejamība prostitūtām" un ministres I.Circenes viedoklis; pievienots video.

Nevalstiskās organizācijas, kuras veic ievērojamu darbu, informējot, konsultējot par HIV gan tā sauktās riska grupas, gan parastos cilvēkus, uzsver: no valsts lielākas pūles būtu jāiegulda tieši HIV profilaksē. Ievērojot noteiktus profilakses pasākumus, var izvairīties no inficēšanās ar HIV, bet gadījumā, ja ir aizdomas par inficēšanos, laikus pārbaudīties un nepieciešamības gadījumā uzsākt ārstēšanos.

Latvijā HIV infekcija atklāta 5132 cilvēkiem, šogad reģistrēti 244 jauni HIV gadījumi. Savukārt AIDS diagnosticēts 25 personām. No AIDS Latvijā miris 421 cilvēks, no tiem 56 šā gada 11 mēnešos, liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) apkopotā informācija.

Centra "DIA+LOGS" vadītāja Ruta Kaupe norāda, ka pusē gadījumu inficēšanās notikusi heteroseksuālā ceļā. "Tas pilnīgi apgāž pieņēmumu, ka tikai narkotiku lietotājiem ir HIV, ka HIV ir tikai komercseksā iesaistītajiem. Tas var skart burtiski ikvienu," uzsver Kaupe.

Naudas profilaksei valstij nav

AIDS pacientu ārstēšanās valstij izmaksā daudz dārgāk nekā vienkāršākie profilakses pasākumi, taču, kā norāda Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, budžeta konsolidācijas apstākļos tieši profilaktiskie pasākumi apgriezti visvairāk. Viņš sola - tiklīdz kā situācija budžetā uzlabosies, nauda profilakses programmām būs.

Eiropas Infekciju slimību kontroles centra jaunākais pētījums apliecina, ka augstākie HIV izplatības rādītāji ir Austrumeiropā, kas piecas reizes pārsniedz HIV izplatību Rietumeiropā un 20 reižu pārsniedz infekcijas izplatību Centrāleiropā. Tik slikta situācija Austrumeiropas reģionā, kurā iekļaujas arī Baltijas valstis, ir, pateicoties Krievijai un Ukrainai, kur saslimstība ar AIDS ir visaugstākā. Igaunija ir trešajā vietā Eiropas reģionā pēc HIV izplatības.

HIV izplatību saista ar heroīnu

Igaunijas sliktā situācija izskaidrojama ar to, ka tur ātrāk nekā Latvijā ienāca heroīns no Krievijas, ko masveidā sāka patērēt kaimiņvalsts narkotiku lietotāji, norāda laikraksts. Arī Latvijā heroīna ienākšana pirms desmit gadiem vairākas reizes palielināja HIV inficēto skaitu – sākotnēji narkomāniem nebija pietiekamas informācijas, ka, lietojot vienu šļirci, viņi pakļauj sevi un citus HIV riskam. Savukārt Centrāleiropā ļoti savlaikus sāka kampaņas tieši narkotiku lietotājiem, tāpēc, piemēram, Ungārijā procentuāli maz ir HIV inficētu narkomānu, kā arī vispār HIV izplatība ir zema.

"Uzskatām, ka ir trīs galvenās prioritātes – vispirms saprast, cik cilvēkiem Latvijā ir HIV. Tas nozīmē, ka daudz plašākai jābūt testēšanai – jo ātrāk diagnosticējam, jo ātrāk iespējams ar cilvēku strādāt, un valstij gadījumā, ja HIV tests ir pozitīvs, tas izmaksā lētāk," norāda centra vadītāja. Jāturpina darbs ar narkotiku lietotājiem, ko veic tieši "DIA+LOGS" kaitējuma mazināšanas programmas ietvaros (kā arī citi punkti visā valstī, sniedzot informāciju par HIV, arī eksprestesti ir bez maksas), un pacientu līdzestības veicināšana, lai terapijas gadījumā tā netiktu pārtraukta.

Jāmaina profilakses pakalpojumu pieejamība prostitūtām

Palielinoties HIV izplatībai starp prostitūtām, nepieciešams strauji mainīt līdzšinējo HIV profilakses pakalpojumu organizāciju un paaugstināt to pieejamību, parāda pētījuma rezultāti par HIV infekcijas izplatību prostitūtām.

Kā informēja biedrības "Papardes zieds" projekta vadītāja Beāta Bundule, "Papardes zieds" un Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) veiktajā pētījumā par HIV infekcijas izplatību starp prostitūcijā nodarbinātām personām, tika aptaujātas 117 prostitūcijā nodarbinātas sievietes vecumā no 18 gadiem.

Pētījuma dalībniecēm tika veikta asins pārbaude, tā noskaidrojot, ka vairāk nekā piektdaļa jeb 21,4% ir inficētas ar HIV, turklāt liela daļa šo sieviešu nebija informētas arī par to, ka bija inficējušās vai ir inficētas ar vīrushepatītu B vai C, hlamīdiju infekciju vai sifilisu. Līdz ar to pastāv augsts risks HIV un citu infekciju tālākai izplatībai, jo vairākums jeb 82,9% pētījuma dalībnieču ir izmēģinājušas narkotiskās vielas, lielākā daļa - 82,7% - no viņām tās injicējušas, turklāt 62% lietojušas kopīgas šļirces.

Vairāk nekā piektdaļa jeb 23,1% sieviešu prostitūcijā iesaistījušās, nesasniedzot 18 gadu vecumu. Atļautās vietās - savās vai īrētās dzīvojamās platībās - savus pakalpojumus sniedz vien 23,1% prostitūtu. Tikai niecīgai daļai jeb 7,7% prostitūtu ir veselības grāmatiņas, pēdējā gada laikā dermatovenerologu apmeklējuši tikai 16% aptaujāto. Izplatīta prakse ir turpināt sniegt seksa pakalpojumus arī tad, ja sieviete ir inficējusies ar HIV, un 14,5% pētījuma dalībnieču nav lietojušas prezervatīvu pēdējo attiecību laikā.

Ministre apzinās problēmu

Veselības ministre Ingrīda Circene atzīst, ka apzinās problēmas draudus, tādēļ jo vairāk viņu satrauc fakts, ka, neizvērtējot situācijas aktualitāti, LIC slēdza šļirču apmaiņas punktu, kuru tagad ir izdevies atvērt Klijānu ielā. "Sabiedrībai nepieciešama informācija, izglītība un profilakse, un tikai ciešā sadarbībā ar speciālistiem un nevalstiskajām organizācijām mēs varam stiprināt sabiedrības drošību. Vienlaikus uzskatu, ka būtu jāatjauno veselības mācība skolās, lai jau no mazotnes tiktu sniegta visaptveroša informācija," uzskata Circene.

PVO: Eiropas reģionā mirstība no AIDS joprojām pieaug

Eiropas reģionā mirstība no AIDS joprojām būtiski pieaug, savukārt pasaulē tā samazinājusies kopumā par 22%, šodien preses konferencē sacīja Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne.

Kopumā pasaulē samazinās arī jauno HIV inficēšanās gadījumu skaits. Desmit gadu laikā jauno HIV pacientu skaits samazinājies par 15%, savukārt Eiropā kopš 2001.gada jauno HIV inficēšanās gadījumu skaits pieaudzis par 250%.

Kopumā Eiropas reģionā visaugstākais HIV inficēto skaits ir Krievijā un Ukrainā, kur šī infekcija konstatēta gandrīz 1% iedzīvotāju. Tad seko Igaunija un Latvija, kur arī ir augsts inficēto skaits.

Šodien - AIDS diena

AIDS dienas mērķis – nulle jaunu HIV inficēšanās gadījumu, nulle diskriminācijas un nulle nāves gadījumu ar AIDS. "Esmu reālists, nebūs tādas situācijas, ka neviens neinficēsies ar HIV, taču var samazināt jauno gadījumu skaitu," saka apvienības "HIV.LV" vadītājs Aleksandrs Molokovskis. Viņš necer, ka drīzumā parādīsies vakcīna – lai arī visā pasaulē zinātnieki pie tā strādā, HIV vīruss ir tik viltīgs, ka visi līdzšinējie mēģinājumi radīt vakcīnu izrādījušies nesekmīgi.

"Latvija noteikti varētu sasniegt mērķi – lai cilvēki nemirtu ar AIDS, jo pašreiz pacienti nonāk slimnīcā jau pēdējā stadijā, kad nekādas zāles vairs nepalīdz. Pilnīgi cita būtu situācija, ja HIV tiktu noteikts pašā sākumā, kad medikamenti dod iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi," piebildis Molokovskis.

Latvija gan ir to progresīvo valstu vidū, kur specifiskā HIV infekcijas ārstēšana – antiretrovirālā terapija (ART) – tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un medikamenti iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā. Šobrīd ART saņem 575 pacienti, no kuriem 26 ir bērni. Kopumā ārstēšanu šogad saņem par 79 cilvēkiem vairāk nekā pērn.

Valsts gadā atvēl 2,9 miljonus latu AIDS ārstēšanai.

HIV infekcijas izplatības ierobežošanas būtisks priekšnosacījums ir ne vien inficēto personu ārstēšana, bet arī informācijas un visaptverošu profilakses pakalpojumu pieejamība tādā formā un kvalitātē, kas atbilst dažādu iedzīvotāju grupu vajadzībām - sākot no skolēna līdz pat marginalizētu sabiedrības grupu pārstāvjiem. Informāciju par HIV/AIDS jautājumiem iespējams saņemt pa AIDS diennakts uzticības tālruni 67 543 777, kā arī darba laikā AIDS konsultāciju kabinetā Klijānu ielā 7.