Skaudrā situācijā nonākusi 30 gadus vecā Dace no Liepājas, kura saslimusi ar C hepatītu. Sākotnēji, būdama trūcīga persona, saņēmusi ārstēšanu bez maksas. Tagad, kad atradusi darbu un atzīta par mazturīgu personu, dārgās zāles viņai jāpērk pašai, jo valsts no šā gada mainījusi noteikumus – zāles tiek apmaksātas tikai trūcīgām personām, otrdien vēstīja LNT raidījums «Tautas balss».
C hepatīta slimnieci satriec šā gada izmaiņas ārstēšanā
Saņemas ārstēšanai, lai uzaudzinātu bērnu
«Tas bija ļoti smags trieciens gan man, gan manai ģimenei,» tā, publiski nerādot savu seju, raidījumam «Tautas balss» atzīst Dace, stāstot par dienu, kad pirms pusgada uzzināja par saslimšanu ar C hepatītu. «Dzīvot gribas un ir jāārstējas, jo ir jāuzaudzina vēl bērniņš,» sacīja viņa.
Diagnozes uzzināšanas laikā jaunā sieviete bijusi atzīta par trūcīgu personu, tāpēc ārstēšanās kurss piecus mēnešus viņai bijis bez maksas. Vēlāk Dace atradusi darbu un statuss mainījies uz maznodrošinātu. Tas ir iemesls, kādēļ viņai tagad pašai jāpērk zāles par savu naudu.
Valsts maina ārstēšanas noteikumus
Ik mēnesi zāles C hepatīta ārstēšanai viņai izmaksā 110 latus. Līdz šim gadam valsts ārstēšanos pilnā apmērā apmaksāja ne vien trūcīgām, bet arī mazturīgām personām. Kopš šā gada sākuma notikušas izmaiņas, kas mazturīgajiem, kā Dace, ārstēšanos vairs neapmaksā.
«Man ir izdevīgāk iet prom no darba, lai kļūtu par trūcīgo personu un varētu ārstēties,» secina Dace. «Nestrādājot tad es varētu ārstēties, bet nevarētu maksāt pārējos maksājumus. Vienīgais - ja es būtu trūcīgā, man tiktu piešķirts kāds pabalsts, tie būtu varbūt 40 lati mēnesī.»
Tagad esot izveidojusies absurda situācija, jo izdevīgāk ir pamest algotu darbu. «Es esmu gatava cīnīties, lai dzīvotu, taču valsts man nepalīdz šajā situācijā. Visus šos gadu man bija arī iespēja dzīvot un strādāt ārzemēs, biju patriote, turējos un cerēju, ka šeit būs labi, taču šobrīd manas domas pilnīgi mainījušas par šo valsti, ja tik tālu var nonākt,» atzina Dace.
Iesaka lūgt palīdzību pašvaldībā
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) gan uzskata, ka tik un tā C hepatīta slimniekiem būtu jābūt priecīgiem par to, ka kopš pērnā gada valsts kompensē zāļu iegādi 75% apmērā, jo iepriekš tie bijuši vien 50%.
Katru mēnesi valstī palielinās slimnieku skaits, tāpēc pagaidām neesot citu iespēju, kā sasirgušajiem palīdzēt. «Šajā situācijā domāju, ka sievietei tomēr vajadzēja meklēt atbalstu pašvaldībā par iespēju saņemt atbalstu zāļu iegādē. Negribu komentēt situāciju par darba zaudēšanu - kas ir izdevīgāk, būt bez darba vai strādāt, jo uzskatu, ka darbs tomēr ir jāsaglabā,» sacīja NVD pārstāve Inese Kaupere.
Daudzi atmet ar roku
Turpretim Dace «Tautas balsij» atklāj, ka nevēlas, lai par viņas saslimšanu uzzina kolēģi vai paziņas, tādēļ viņa palīdzību pašvaldībā nelūgs. «Man ir jāārstējas 11 mēnešus, tagad esmu pieveikusi sešus. Man atlikuši tikai pieci mēneši, ko ārstēties, man šīs zāles palīdz, slimība samazinās. Protams, ir grūts ārstēšanās process, bet esmu gatava cīnīties. Daudzi cilvēki, es zinu, ka atmet ar roku, jo nespēj to izturēt,» viņa teica.
Dace nostādīta izvēles priekšā – pamest darbu, saņemt trūcīgā pabalstu un pilnīgu valsts apmaksātu ārstēšanu vai tomēr turpināt strādāt pilnu darba slodzi un visu nopelnīto algu samaksāt par zālēm. Dace ar savu stāstu gribējusi pievērst valsts amatpersonu uzmanību tam, ka jaunais lēmums «neatmaksāsies». Valsts zaudēs darbspējīgu nodokļu maksātāju.