Populārajai tiešsaistes enciklopēdijai Vikipēdija, ko saraksta brīvprātīgie līdzstrādnieki, ir neierobežots apjoms. Kā vērtēt to, ka tā ietver arī niekus? Vieni iesaka dzēst maznozīmīgos rakstus, citi – atstāt visus neskartus.
Cirpt vai neapcirpt Vikipēdiju? (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vikipēdija ir lielākā enciklopēdija vēsturē un ar vairāk nekā deviņiem miljoniem rakstu 250 valodās, ko nodrošinājuši brīvprātīgie, kas sadarbojas tiešsaistē; tas ir visveiksmīgākais "lietotāju veidotais" projekts internetā. Taču šī lielā enciklopēdija pašlaik saduras ar identitātes krīzi, jo to uz pusēm plēš divi alternatīvi ceļi. Viens no tiem – tā var censties ietvert katru cilvēcisko zināšanu aspektu, neņemot vērā, cik maznozīmīgs tas būtu, vai arī otrs – aizliegt rakstus par sīkiem tematiem ar cerību, ka tas varētu palielināt enciklopēdijas kā droša un ticama uzziņu avota reputāciju.
Šīs divas savstarpēji konfliktējošās vīzijas ir par pamatu sīvai cīņai starp Vikipēdijas "ietvērējiem", kas pastāv uz to, ka – ieviešot stingrus atlases kritērijus, tiks apturēts projekta līdzstrādnieku entuziasms, un "dzēsējiem", kas uzsver: Vikipēdijai jābūt uzmanīgākai un jāatlasa tajā ienākošā informācija.
Divas nometnes – pretēji uzskati
Iedomājieties japāņu spēles Pokemoni personas! Gandrīz 500 no tām ir atrodama biogrāfija Vikipēdijas angļu valodas versijā, turklāt tik detalizēta, ka to varētu apskaust jebkura reāla personība. Bet pameklējiet Polijas Solidaritātes kustības vadītājus, un jūs atradīsiet ne vairāk kā duci rakstu – turklāt diezgan vāji rediģētu.
"Ietvērēji" uzskata, ka būtiskas atšķirības starp pokemoniem un Solidaritātes kustības vadītāju biogrāfijām izzudīs pašas no sevis, ja tikai Vikipēdija mazinās nosacīti stingro rediģēšanu un atļaus jebkuram pievienot rakstus gandrīz par jebko. Viņi uzskata: kopš Vikipēdija darbojas tiešsaistē, nevajadzētu piemērot "telpas spaidus", kā tas ir grāmatās izdotajām enciklopēdijām. ("Vikipēdija nav papīrs" – ir viens no "ietvērēju" lozungiem.) Viņi uzsver, ka nav nekas iebilstams, ja tajā tiek ietverti raksti par televīzijas programmu personāžiem, kas parādās tikai vienā epizodē. Galu galā – kopš vairākums ļaužu piekļūst Vikipēdijas lapām, izmantojot meklētāju, rakstu iekļaušana noteiktos tematos nerada nekādas neērtības. Cilvēki netieksies radīt vairāk rakstu par poļu savienības vadoņiem, ja pokemonu šķirklis tiks samazināts no 500 līdz 200. Ideāla Vikipēdija "ietvērēju" izpratnē – ja tajā būtu pēc iespējas vairāk rakstu par jebkuru tēmu, lai tikai tie interesētu ne vien dažus tās lietotājus.
Savukārt "dzēsēji" domā, ka Vikipēdijai būtu vairāk panākumu, ja tā saglabātu noteiktu būtiskuma un kvalitātes slieksni visiem rakstiem. Viņu ideālā Vikipēdija sastāvētu no piecu svarīgāko Solidaritātes kustības vadītāju un, teiksim, piecu nozīmīgāko Pokemonu personāžu biogrāfijām, bet vēl vairāk rakstu par šo tematu mazinātu Vikipēdijas kvalitāti un kompromitētu tās zīmolu. Tik daudz rakstu par nenozīmīgiem tematiem, viņuprāt, padarītu enciklopēdiju par visai nenopietnu izziņu avotu, tāpēc šādi raksti būtu no informācijas bāzes izņemami.
Ko izdzēst, ko atstāt? Praksē izlemt, kas ir maznozīmīgs un kas ir svarīgs, nav nemaz tik viegli. Kā jūs kā redaktors rīkotos attiecībā uz rakstu ar nosaukumu Džordža Buša lietoto iesauku saraksts (statuss – paturēt) un Viceprezidenti, kas ir nošāvuši cilvēkus (statuss – izņemt)? Un kā ar Nataša Demkina: krievu meitene, kas paziņo, ka redz rentgena "vīzijas" (statuss – saglabāt) un Klaunu loma mūsdienu sabiedrībā (statuss – izņemt)?
Lai izmērītu temata vērtību (vai nozīmīgumu, kā saka Vikipēdijā strādājošie), ir izgudroti visādi noteikumi, piemēram, raksts starptautiskā žurnālā ir vairāk vērts nekā ziņa vietējā laikrakstā utt. Šie noteikumi tiek lietoti oficiālajā enciklopēdijas politikā par noteiktiem tematiem – tādi kā pornozvaigžņu nozīmīgums (parādīšanās Playboy izpelnīsies Vikipēdijas ierakstu, savukārt filmēšanās mazbudžeta filmā – ne) vai diplomāti (ilgstoši šajā jomā darbojošies ir svarīgi, kamēr "otrā plāna" – ne).
Džimijs Veils, Vikipēdijas dibinātājs, pats uz savas ādas ir izjutis šo atlases principu "āķīgumu". Pagājušajā vasarā viņš uzrakstīja nelielu rakstiņu par restorānu Dienvidāfrikā, kur pusdienojis. Šis gabaliņš tika izsvītrots no enciklopēdijas, jo Vikipēdijas lietotāji maz interesējās par to, līdz ar to raksts tika uzskatīts par nepietiekami nozīmīgu. Pēc ilgām diskusijām un mediju iesaistīšanās (kas galu galā palielināja restorāna popularitāti) raksts tika paturēts, bet minētā epizode lika uzdot daudzus jautājumus par rediģēšanas procesa atbilstību.
Lieta tāda, ka lēmums, vai paturēt vai izdzēst rakstu, tiek pieņemts pēc Vikipēdijas redaktoru un administratoru (1000 visaktīvāko Vikipēdijas līdzstrādnieku) sarunām. Iedomājieties – jūs tikko esat radījis jaunu šķirkli, kas sastāv no dažiem vārdiem. Ja Vikipēdijas elites biedrs uzskata, ka tas neiztur enciklopēdijas nozīmīguma kritērijus, tas var ātri nonākt atkritumkastē – citiem vārdiem sakot, var tikt izmests uzreiz vai pakļauts "regulārai" izdzēšanai, kas nozīmē, ka šķirklis tiek dzēsts, ja piecu dienu laikā to nav apmeklējis neviens interesents. (Lai izvairītos no izdzēšanas vai vandalisma, daudzi strīdīgi raksti, tādi kā par holokaustu, islāmu, terorismu vai Bušu, var būt "aizslēgti", lai novērstu rediģēšanu vai to izdzēšanu.)
Ja jūsu raksts tiek atlasīts izdzēšanai, jūs varat strīdēties par šādu lēmumu, un tad jums var lūgt tālāku informāciju. Ir arī augstāki autoritatīvi avoti, kas izlemj strīdīgus gadījumus: Arbitrāžas komiteja, kas izšķir disputus, ar kuriem netiek galā administratori.
Ilgas debates un "manevri"
Debates par rakstu vērtīgumu ievelkas nedēļām, paņemot enerģiju un vairāk vietas nekā pats šķirklis. Šādas apspriešanas ietver mistisku iekšēju akronīmu "volejbolu", kas attiecas uz politiku un vadošiem norādījumiem, piemēram, WF:APT (tas nozīmē temata atspoguļošana, nedodot patiesu informāciju) u.tml. Slēptas apvienības un intrigas ir parasta lieta. Dažkārt redaktori ķeras pie prakses, kas tiek saukta par "leļļošanu" – kurā viena persona rada daudzus ziņojumus un izliekas par daudziem dažādiem ļaudīm, lai radītu noteikta atbalsta ilūziju.
Rezultāts ir tāds, ka iesācēji var ātri nomaldīties Vikipēdijas birokrātijā. Pamatojoties uz 2006. gadā veikto vērtējumu, raksti par pārvaldes un redaktorpolitiku ir viena no ātrāk augošajām "teritorijām" vietnē un aizņem aptuveni ceturtdaļu tās satura. Savā ziņā tas norāda uz Vikipēdijas briedumu un nozīmīgumu: šāda veida projektam vajag pārvaldes noteikumus, kas darbojas. Taču Vikipēdijas "dzēsēju" sargi, kas izgriež jebko, kas neatbilst viņu standartiem, attaisnojot savu rīcību ar akronīmu vētru, kas pazīstama kā "viki jurisdikcija", rada draudus enciklopēdijas sākotnējai atvērtībai un attīstībai.
Pēc neoficiāliem datiem, lietotāju aktivitāte vietnē krītas. Oficiāli dati nav apkopoti jau gadu – iespējams, tie atklātu kādas nepatīkamas patiesības par Vikipēdijas "veselību".
Jauns konkurents?
Var arī būt, ka vikipēdieši jau ir noraizējušies par savu gara augli, savācot rakstus par visiem nepārprotamajiem tematiem (ko varētu uzskatīt par Vikipēdijas brieduma pazīmi). Taču ir limits, cik daudz informācijas grupa brīvprātīgo – pārsvarā nespeciālistu, kas bruņoti ar meklēšanas enerģiju, – var radīt un rediģēt. Rakstu veidošana par speciālistu tematiem, kā Solidaritātes kustības aktīvisti, kas tiek pretnostatīti Pokemonu personāžiem, prasa ekspertu zināšanas no līdzstrādniekiem un redaktoriem.
Lai radītu jaunu rakstu Vikipēdijai un būtu pārliecināts, ka tas tur "izdzīvos", jums jāraksta "dzēsēju" drošā formātā un jāpārliecinās, ka jums ir pietiekami spēcīgi aizstāvju spēki online (tādas kā Google atsauces), lai pārliecinātu ļoti izvēlīgos Vikipēdijas ļaudis par raksta nozīmīgumu. Tas paceļ rakstu slieksni tik augstu, ka tikai daži cilvēki to dara. Daudzi, kas sākotnēji aizrāvās ar šo darbu, nu atrodas uz "pazudušo vikipēdiešu" lapas: aizvien atjaunotas lapas, kur minēti tie, kas izlēmuši beigt sadarbību. Tas kalpo kā atgādinājums, ka daudziem vilšanās šajā darbā likusi atmest šim projektam ar roku.
Google ir nesen paziņojusi par "personīgā" šķirkļa atvēršanu šajā laukā – enciklopēdijai līdzīgā projektā, kurš nosaukts par Knol, kas atļaus jebkuram radīt rakstus par tematiem pēc pašu izvēles, un, izmantojot balsošanas sistēmu, tie pacelsies vai kritīsies rakstu topā. Šī pieeja ir pamatota vairāk uz individuālismu nekā sadarbošanos (Google dalīsies reklāmas ienākumos ar autoriem). Nav šaubu – tas radīs strīdus un negaidītas sekas. Bet, pat ja tas nekļūs par Vikipēdijas nogalinātāju, kā daudzi iztēlojas, tas var likt šai enciklopēdijai pārdomāt savu redaktoru nostāju.
Pēc ārzemju preses materiāliem