Rīgas dome sagatavojusi saistošo noteikumu projektu, kas paredz, ka nākotnē gājienus, sapulces un piketus drīkstēs rīkot tikai valsts un pašvaldības amatpersonas, kā arī valsts protokols, kas nodarbojas ar augstu ārzemju viesu uzņemšanu. Vakar projektu vajadzēja izskatīt Drošības un kārtības jautājumu komitejā, taču jautājumu uz nedēļu atlika.
Vai tautas svētvietas atstās valstsvīriem? (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāti nolēma pagaidīt, kamēr no atvaļinājuma atgriezīsies idejas autors pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars (JL). Projekts paredz, ka līdzīgi ierobežojumi tiks noteikti arī Brāļu kapu teritorijā. Turklāt īpašā lieguma zona pie Brīvības pieminekļa ieplānota ne tikai laukumā ap monumentu no Raiņa bulvāra līdz Aspazijas bulvārim, bet arī Brīvības ielas posmā līdz pat Merķeļa ielai.
Arī pieminētām valsts institūcijām sapulču, gājienu un piketu rīkošana būtu jāsaskaņo ar Drošības un kārtības jautājumu komiteju un domes prezidiju. Tomēr minētās komitejas priekšsēdētājs Andrejs Krastiņš (TP) uzskata, ka Ē. Škapara ierosinātais noteikumu lēmumprojekts neatbilst deputātu iecerei. Tas "reglamentē pulcēšanos divos teikumos" un nav pietiekami detalizēti izstrādāts. Arī pilsētas mērs Aivars Aksenoks iebilda, ka šie noteikumi ir pārāk ierobežojoši un vienkāršoti.
Gandrīz puse aptaujāto rīdzinieku sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā atzinuši, ka vēlas, lai sapulces, mītiņi, piketi un gājieni pie Brīvības pieminekļa būtu ierobežojami. Aptuveni piektdaļa aptaujāto uzskata, ka šādi pasākumi pie pieminekļa būtu jāaizliedz vispār, bet pārējie - gandrīz piektdaļa respondentu - vēlas, lai nekādi ierobežojumi netiktu noteikti.
Šobrīd likums paredz, ka abu minēto objektu teritorijā ir aizliegta ielu tirdzniecība, ubagošana un piketēšana (ar terminu "piketēšana" saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu tiek saprasta arī gājienu un sapulču organizēšana), kā arī tādas darbības, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtajām morāli ētiskajām normām.
***
RB jautā
Vai ir pareizi atļaut rīkot pasākumus pie Brīvības pieminekļa un Brāļu kapiem tikai valsts iestādēm un pašvaldībām?
Filips Rajevskis, politologs:
- Manuprāt, tas nav pareizi, jo ar ko tad pārējie cilvēki ir sliktāki? Kāpēc tie, kuri strādā valsts un pašvaldības iestādēs, ir vienlīdzīgāki? Tas ir ļoti vienkāršots skatījums uz drošības aspektu, un dome grib sev atvieglot dzīvi. Protams, var būt dažādi regulējumi, precīzāki noteikumi, lai noskaidrotu, kāda veida pasākumus grib rīkot, bet aizliegums ir pārāk drastisks solis. Demokrātiskā sabiedrībā jārespektē cilvēku vēlmes. Tad jau drīzumā aizliegt varēs pilnīgi jebko, un šis gadījums kalpos kā precedents.
Atis Lejiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors:
- Valsti plēš uz pusēm politiskie cīniņi, tāpēc, iespējams, aizliegums ir vajadzīgs. Piemēram, Vācijā centrā ir aizliegtas demonstrācijas un divām pretēji noskaņotām grupām nekad neļauj satikties. Katra protestē savā pusē, un pa vidu ir policija. Latvijā ir īpatnēja situācija, ka cilvēki grib izmantot pieminekļus, kam ir simboliska nozīme, savām vēlmēm. Atliek piketēt pie Brīvības pieminekļa, lai nesvarīgas lietas kļūtu par valsts mēroga notikumu.
Renārs Zaļais, Barikāžu muzeja direktors:
- Mēs kā sabiedriska organizācija katru gadu rīkojam pasākumus Brāļu kapos, gan arī noliekam ziedus pie Brīvības pieminekļa, un aizliegt to darīt būtu neloģiski. Demokrātiskā valstī tādi ierobežojumi nav pieļaujami, un, manuprāt, šāda rīcība nav līdz galam pārdomāta.