Investēt jauniešos ir stilīgi. Tā nesen notikušajā diskusijā par jauniešu situāciju Latvijas reģionos, problēmām un izaicinājumiem, pašvaldību un jauniešu attiecībām un reģionu jauniešu nākotnes perspektīvām secinājuši paši jaunieši un politiķi. Diskusijas laikā izteiktās tēzes un secinājumi gan neko daudz neatšķiras no tiem, ko pirms dažiem gadiem jau varēja dzirdēt kādā jauniešu problēmām veltītā konferencē.
Stilīgas investīcijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Un vecum vecas ir tās trīs lietas, ko paši jaunieši izvirza par svarīgākajām, lai uzlabotu viņu dzīvi reģionos. Tas ir dialogs jauniešiem ar lēmumu pieņēmējiem, kā līdzīgam ar līdzīgu, pozitīva attieksme vieniem pret otriem. Tā ir infrastruktūra, iespējas jauniešiem brīvi pārvietoties ar sabiedrisko transportu uz vietām, kur notiek sabiedriskās aktivitātes, pieejama izglītība, darba iespējas, kultūras un sporta sarīkojumi, ikdienas dzīvei nepieciešamie pakalpojumi. Un visbeidzot informācija un tās pieejamība, lai jaunieši varētu izmantot savas iespējas aktīvā līdzdalībā, projektu rakstīšanā, savas vides veidošanā u.c. jomās. Un šīs trīs jomas nav iespējams sakārtot pēc svarīguma, jo vienlīdz svarīga ir infrastruktūra, tāpat kā sadarbība un informācijas pieejamība.
Liepājas rajona jauniešu līderi arī norāda, ka lauku pašvaldībās viss sākas ar informāciju. Joprojām vēl esot gadījumi, ka informācija par aktivitātēm jauniešiem un iespējām kaut kur iesaistīties nenonāk līdz tiem, kam tā domāta. "Mums ir skolu jaunieši un tie, kas vairs skolā nemācās, bet pagastos nereti informāciju par jauniešiem nosūta uz skolu un uzskata, ka viss kārtībā. Tur atkal izspriež, ka uz viņiem tas neattiecas," problēmas būtību skaidro rajona jauniešu darba koordinatore Inita Ate. Taču kopīgi īstenotie projekti parādījuši, ka pašu jauniešu interese ir, turklāt pietiekami liela.
Arī diskusijā secināts, ka jauniešiem ir iespējas līdzdarboties, taču pieaugušie un jaunieši bieži runā atšķirīgā valodā. Un diemžēl pašvaldību deputātu starpā ir pārāk maz jauniešu, jo vēlētājiem ir aizspriedumi pret gados jauniem deputātu kandidātiem. Turklāt joprojām daudzās pašvaldībās jaunietis ir nevis resurss, bet problēma.
"Jauniešiem idejas ir. Jautājums – kādas iespējas tiek piedāvātas, lai idejas tiktu īstenotas?" piekrīt arī I.Ate. Turklāt daudzi jaunieši uzskata, ka mazā pašvaldībā ir iespēja radīt. Un, ja ir iespēja radīt, tad tu paliec un veido tādu vidi, kādu pats gribi. Jo pilsētas vilina ar savām iespējām, un palikt laukos jauniešiem ir izšķiršanās. Jā, arī rajona aktīvākie nereti, studējot Liepājā, pieslienas pilsētas jauniešu organizācijām, un I.Ate to pat veicina, tomēr viņai prieks, ka tie, kas mājās ir vēlu vakaros un brīvdienās, ir gatavi kaut ko paveikt savos pagastos: kopīgi ne tikai atpūsties, bet arī gādāt par to, lai kaut kas mainītos tajā virzienā, kas pašiem šķiet pieņemams.
"Protams, pašvaldības attieksme ir atkarīga arī no pašiem jauniešiem. Bez līdera, kas uzņemsies kārtot lietas un risināt problēmas, nekas nenotiks," komentē I.Ate. Bet, ja tāds līderis rodas, arī pašvaldība ir spiesta ieklausīties un runāt. Vai tā ir gatava arī ieguldīt jauniešos un stilīgi investēt, tas gan atkarīgs no politiskās gribas un profesionāla skatījuma.