Krievijā 2019.gadā turpinājās brīvības ierobežošana.
"Freedom House" indeksā par 2018.gadu Krievija tika atzīta par nebrīvu valsti, iegūstot tikai 20 punktus no 100 iespējamajiem. Līdzīgi rezultāti ir vairumam Āfrikas un Tuvo Austrumu valstu. Pērn Vladimirs Putins bez mazākajām pūlēm tikai "ievēlēts" uz ceturto termiņu; kaut arī vēlēšanu iecirkņos tika nofilmēti daudzi pārkāpumi, vēlēšanu komiteja tomēr būtiskus pārkāpumus nesaskatīja. Tika bloķēta populārā ziņu apmaiņas aplikācija "Telegram", kā arī mīklainos apstākļos mira žurnālists Maksims Borodins, kurš pētīja Krievijas algotņu aktivitātes Sīrijā.
Tomēr 2019.gadā notika vesels lērums citu notikumu, kas vēl vairāk attālinās Krieviju no tādas valsts statusa, kurā tiek ievērotas iedzīvotāju tiesības.
Viens no pārsteidzošākajiem pavērsieniem bija likums par tā dēvēto "suverēno internetu". Putina varas gados lielākie televīzijas kanāli un laikraksti pārgājuši valsts uzņēmumu īpašumā. Internets bija vide, kurā varēja pastāvēt saujiņa neatkarīgo mediju, lai gan arī tiem nācās saskarties ar milzīgiem naudassodiem, kratīšanām un citām apkarošanas metodēm. Par "jauna līmeņa cenzūru" nodēvētais likums stājās spēkā 1.novembrī, un tas paredz interneta datplūsmas maršrutēšanu caur centriem Krievijā. Tas ļauj Krievijas valdībai ar interneta pakalpojumu sniedzēju palīdzību pilnībā kontrolēt datu plūsmu, taču ir viens "bet" - pagaidām vēl nav izveidota infrastruktūra, kas nepieciešama šā likuma realizēšanai.
Vasarā Maskavā aizsākās plaši protesti pirms Maskavas domes vēlēšanām, kurām netika pielaisti opozīcijas kandidāti. Lielākie mītiņi pulcēja desmitiem tūkstošus cilvēku. Autokrātiskā valdība nepalika atbildi parādā - vispirms ar policijas starpniecību vardarbīgi apkaroja protestus un arestēja ap 3000 cilvēku, bet pēc tam caur tiesu varu piesprieda neadekvāti augstus sodus aizturētajiem.
FOTO: Vairāki tūkstoši Maskavā protestē pret opozīcijas kandidātu svītrošanu no vēlēšanu sarakstiem
FOTO: Mītiņš Maskavā par godīgām vēlēšanām
Šogad Maskavā tika aizturēts portāla "Meduza" žurnālists Ivans Golunovs. Viņam tika "piešūta" narkotiku tirgošana, par ko draud desmit līdz 20 gadu cietumsods, bet pēc niknas reakcijas Krievijā un ārvalstīs Golunovs tomēr tika atbrīvots. Golunova kolēģi Krievijā pauda prieku un nespēju noticēt, ka neierastā solidaritātes kampaņa izjaukusi mēģinājumu Golunovu sodīt par rakstiem, kas kritiski pret valdību.
Krievijā šogad arī tika pieņemti grozījumi likumā par "ārvalstu aģentiem", kas ļauj šo statusu piemērot ne tikai nevalstiskajām organizācijām, bet arī blogeriem, aktīvistiem, ārštata žurnālistiem - būtībā jebkuram cilvēkam. Krievijā likums līdz šim tika izmantots, lai vajātu un aizliegtu cilvēktiesību NVO un medijus, kas saistīti ar radio "Brīvā Eiropa" vai "Amerikas balss". Likums ļauj piespriest lielus naudassodus vai brīvības atņemšanu tiem, kas atzīti par "ārvalstu aģentiem". Līdz ar to likums kļūs par vēl vienu vārda brīvības apspiešanas un iedzīvotāju vajāšanas rīku, līdzīgi kā iepriekš patvaļīgi piemērotie "ekstrēmisma" apkarošanas likumi.
FOTO: Policija apsargā Maskavas mēriju un aiztur garāmgājējus