Aizvadītajā desmitgadē entuziasmu par jaunajām tehnoloģijām nomainīja piesardzība. Un ne bez pamata.
Viena no aizdomīgākajām aplikācijām, kas parādījās teju ne no kurienes un savaldzināja daudzus, bija "FaceApp". Neskaitāmi sociālo tīklu lietotāji un ne viena vien slavenība metās lejupielādēt aplikāciju un sniedza tai piekļuvi savām fotogrāfijām, lai tikai paskatītos, kā viņi varētu izskatīties vecumdienās.
Taču pašiņu drudža karstumā sāka ieskanēties pirmie jautājumi un brīdinājumi. Vai "FaceApp" gādā par lietotāju datu aizsardzību? Kā bezmaksas aplikācija var sniegt tik reālistiskus rezultātus? Kas aplikāciju izveidojis?
Papētot tuvāk, izrādījās, ka aplikācija pieder Sanktpēterburgā bāzētam uzņēmumam un ka tās privātuma politika īsti nekliedē bažas par datu aizsardzību. Šogad ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) paziņoja, ka "FaceApp" varētu būt "potenciāls pretizlūkošanas drauds".
Tikmēr pasaules sociālais tīkls "Facebook", kurš 2018.gadā piedzīvoja divus lielus datu skandālus, pamanījās arī šogad iekulties nepatikšanās. Augustā kompānijai nācās atzīt, ka algojusi simtiem līgumdarbinieku, lai klausītos un atšifrētu lietotāju sarunas, taču tas esot noticis ar lietotāju piekrišanu. Novembrī tā atzina, ka "Facebook" aplikācija patvaļīgi aktivizē mobilā tālruņa kameru, taču nodēvēja to par kļūmi. Savukārt decembrī tā paziņoja, ka izmeklē ziņu, ka internetā esot nonākusi atklātībā datubāze ar vairāk nekā 267 miljonu lietotāju vārdiem un tālruņu numuriem.
Vienlaikus par datu privātuma pārkāpumiem "Facebook" tika piespriests rekordliels sods - pieci miljardi dolāru. Vai tas atturēs uzņēmumu no jaunām "kļūmēm"? To rādīs 2020.gads.