Nevainīgi iesākusies, šī sāga galu galā kļuva par izšķirošo faktoru tam, ka beidzot tika atrasts juridiski pamatojams iemesls, lai pie Rīgas domes atlaišanas ķertos Saeima.
Bet sākas viss ikdienišķi, klusi un sen - 2017. gada sākumā Rīgas dome izlēma par publiskās un privātās partnerības līgumu uz 20 gadiem ar vienu atkritumu apsaimniekotāju. 2019. gada jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" Uzņēmumu reģistrā reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", lai veiktu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un ieviestu atkritumu šķirošanas risinājumus. Vēlāk uzņēmuma nosaukums tika nomainīts uz "Tīrīga", un jau jūlija vidū tas bija nonācis uzmanības centrā, jo Rīgas dome paziņoja, ka līdz 15. septembrim visiem rīdziniekiem jāpārslēdz līgumi ar jauno apsaimniekotāju.
Pirmā trauksmi sāka celt Konkurences padome, paziņojot, ka Rīgas domes un "Getliņi EKO" vienošanās faktiski nozīmē monopolu Rīgas atkritumu apsaimniekošanas tirgū uz turpmākajiem 20 gadiem.
Konkurences padomes paziņojumu dedzīgi apstrīdēja pats domes priekšsēdētājs Burovs, kurš gan nepatiesi pārmeta KP, ka tā visu šo laiku klusējusi, gan dramatiski biedēja rīdziniekus ar to, ka potenciālā KP lēmuma rezultātā īstermiņā pilsētā būs vērojams haoss atkritumu savākšanā un apsaimniekošanā.
Cīņā pret šo draudošo monopolu iesaistījās arī iedzīvotāji - Apkaimju alianse aicināja iedzīvotājus neslēgt līgumus ar "Tīrīgu", norādot uz līgumā iekļauto slēpto maksu šķiroto atkritumu konteineriem, kā arī tajā norādīto atkritumu izvešanu ne retāk kā divas reizes mēnesī. "Tīrīgas" un domes amatpersonu reakcija bija nemainīga - nepagurstoša biedēšana ar atkritumu apokalipsi galvaspilsētā pēc 15. septembra.
Neskatoties uz KP vadītājas un premjera izteikto pārliecību, ka valdībai nav jāiesaistās Rīgas atkritumu apsaimniekošanas problēmu risināšanā, jo tas ir Rīgas domes kompetencē, valdība 11. septembrī tomēr lēma izsludināt Rīgā ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā. Šobrīd jau zināms, ka tās darbība pagarināta līdz 2020. gada 12. martam.
Kad bija izdevies novērst "Tīrīgas" iespējamo monopolu, atklātībā sāka parādīties aizvien jauna informācija par to, kas stāv aiz šā rīdzinieku komforta nodrošināšanā tik ļoti ieinteresētā uzņēmuma. Šai brīdī noteikti ne viens vien rīdzinieks varēja dziļdomīgi un daudznozīmīgi izsaukties: "Tā jau es domāju!" - jo garas un samezglotas shēmas galā vīdēja Andra Šķēles vārds.
Pētnieciskās žurnālistikas centram Re:Baltica bija izdevies ieraudzīt, kā 3. septembra rītā no Andra Šķēles biroja ēkas Dzirnavu ielā prom dodas tobrīd izveidotās atkritumu monopolfirmas "Tīrīga" valdes loceklis Valerijs Stankevičs, valdes priekšsēdētājs Guntars Levics, uzņēmumu apkalpojošās PR firmas "Golin" direktore Elīna Dobulāne, biznesa patiesā labuma guvējs Guntars Kokorevičs un mātes uzņēmuma "Clean R" padomes loceklis Harijs Krongorns. Šādu satrauktu pulcēšanos var labi saprast, ja atceramies, ka "Tīrīgas" līgumā ar RD minētā summa ir 686,3 miljoni eiro.
Ar to "Tīrīgas" epopeju arī var uzskatīt par noslēgtu. Taču šīs nenotikušās afēras pozitīvais rezultāts ir tāds, ka RD nespēja vai nevēlēšanās jau otro reizi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu - beidzot bija pietiekams juridisks pamatojums, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosinātu Rīgas domes atlaišanu.