Par "teātri latviešu gaumē" izvērtās valdības veidošanas process. Vai nu ar tālredzīgu mērķi iegūt sev partiju plusiņus nākamgad gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, vai cenšoties tautai pierādīt, ka tiek respektētas vēlētāju intereses, prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam izvirzīja trīs 13. Saeimas vēlēšanās visvairāk balsu skaitu ieguvušo latviešu partiju premjera kandidātus.
Savilktās sarkanās līnijas un nespēja panākt potenciālo partneru atbalstu nokāva Jāņa Bordāna (JKP) centienus izveidot valdību. Uz skatuves tika aicināts KPV LV kandidāts Aldis Gobzems, kurš valdību centās sastiķēt, kā pats izteicās, “ar smaidu un baudu”. Kameru priekšā tika bārstītas saldas, vairāk priekšvēlēšanu laikam raksturīgas frāzes, aiz kurām piemirsās pašu darījumi ar apjomīgā krāpšanas lietā - Krievijas bankas “Otkritie” patukšošanā iesaistīto - Latvijas pilsoni Mariju Kovarsku. Traucēja arī fakts, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) neuzskatīja, ka Gobzemam pielaide valsts noslēpumam būtu jādod “par skaistām acīm”.
Centieni izveidot valdību par katru cenu beidzās ar fiasko, un Gobzemam tomēr neizdevās "pagriezt Latvijas seju pret cilvēkiem, cilvēku seju pret valsti un padarīt to par vienotu kopumu". Divas ar visskaļāko ālēšanos uz politiskās skatuves ievērību guvušās partijas ar saviem premjera kandidātiem klusiņām atkāpās, lai aicinātu palīgā vēlēšanās salīdzinoši niecīgu vēlētāju balsis ieguvušo Jauno Vienotību ar premjera kandidātu Krišjāni Kariņu.
Foto: Valsts prezidents tiekas ar partijas "KPV LV" premjera amata kandidātu Gobzemu