Trampa un Putina samits: Vašingtona un Maskava uz to lielas cerības neliek

Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons šonedēļ ieskicēs dienaskārtību pārrunās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un vēlāk arī ar pašu Putinu.

Iepriekš izskanēja versija, ka Trampa un Putina tikšanās varētu notikt Austrijā, taču abas puses pagaidām vēl neoficiāli vienojušās par citu valsti, kur būs ērtāk tikties, atklāja Krievijas amatpersona.

Lai arī tikšanās ar ASV prezidentu Krievijai būs ievērojams sasniegums, noskaņojums Kremlī tomēr nav pārāk cerīgs. «Ar Trampu labāk būt uzmanīgiem. Tas, ka tikšanās notiks, pats par sevi ir progress, tāpēc vienošanās kaut vienā punktā būtu uzvara,» stāsta anonīmā Krievijas amatpersona. «Nav jēgas piespiest cilvēkus sarunāties, ja viņi tikai ries viens otram virsū. Ja abas puses redz nepieciešamību sarunāties, tad tas ir progress.»

ASV un Krievijas attiecības pamatīgi cieta pēc Krimas okupācijas 2014.gadā, un tagad tās vēl vairāk pasliktinājušas Vašingtonas līdz šim bargākās pret Krieviju vērstās sankcijas. Aprīlī ASV izziņoja jaunas sankcijas pret Krieviju par tās «ļaundabīgajām aktivitātēm pasaulē», kas ietver Ukrainu, dalību Sīrijas konfliktā un mēģinājumus «gāzt Rietumu demokrātijas».

Tikmēr ASV turpinās īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšana par to, vai Trampa kampaņa sadarbojās ar Krieviju, lai nodrošinātu sev uzvaru 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās. Tramps izmeklēšanu dēvē par «raganu medībām».

ASV amatpersonas šaubās, ka Tramps varēs panākt lielu izrāvienu attiecībās ar Krieviju, bet daži lolo cerību, ka tikšanās aci pret aci varētu mazināt saspīlējumu abu valstu attiecībās.

«Tramps konsekventi ir atturīgs un ļoti, ļoti nelabprāt kritizē Putinu,» norāda ASV Nacionālās drošības padomes bijušais Krievijas nodaļas direktors Endrū Veiss.

«Domāju, ka mērķis ir radīt lielu troksni, nevis censties panākt diskrētu ASV-Krievijas dienaskārtības jautājumu virzīšanos uz priekšu.»

Arī Kremlī valda līdzīgs noskaņojums. «Nedomāju, ka varam panākt vienošanos, kas būtu liels izrāviens - tā vairāk ir izrādīšanās,» uzskata «Financial Times» intervētā Krievijas amatpersona.

Kremlis gaida, ka tikšanās laikā tiks runāts par Ukrainu, Sīriju, Ziemeļkoreju un kodolieroču kontroli. Taču, visticamāk, nebūs iespējams panākt pat minimālu vienošanos kādā no šiem jautājumiem. Drīzāk iespējams, ka ASV un Krievija panāks vienošanos kādā «sekundārā» jautājumā.

«Iespējams, Trampam nāksies piekrist kādam falšam darījumam, iegūstot izplūdušus Putina solījumus [par Ukrainu] apmaiņā pret divpusēju sankciju iesaldēšanu un/vai kādu apzinātu ASV izgājienu NATO samitā vai arī uzaicinājumu Putinam pievienoties drošības līgumam, kas paceļas pāri NATO,» prognozē bijusī ASV Valsts departamenta amatpersona Daniels Frīds, kurš pārraudzīja Krievijas sankciju politiku.

Samitā varētu vienoties arī par militāro attiecību koordināciju un militāro mācību apmēra ierobežošanu, pieļauj Frīds.

Taču Krievijas un ASV ārpolitikas eksperti brīdina, ka uzticēšanās un kodolieroču kontroles noārdīšanās ievedusi abu kodolvalstu attiecības etapā, kas varētu būt vēl bīstamāks par Auksto karu.

«Militārās krīzes potenciāls starp Krieviju un ASV pašlaik aizēno visu pārējo - Irānas kodollīguma nākotni un Ziemeļkorejas sarunas,» uzskata Maskavā bāzētās nevalstiskās organizācijas «PIR-Center» kodolieroču eksperts Andrejs Bakļickis. «Tas joprojām ir ļoti reāls un, godīgi sakot, biedējošs.»

Krievijas Ārlietu ministrijas eksperts kodolatbruņošanās jautājumos sacīja, ka kodolieroču ierobežošanai jābūt samita «dienaskārtības pašā galvgalī».

Taču Kremlī nav ticības tam, ka kodolatbruņošanās jautājumā tiks panākts progress. «Tā ir lejupejoša spirāle,» norāda vārdā nenosauktā Krievijas amatpersona. «Mums vajadzētu ļoti lielu uzticēšanos. Un pagaidām mums nav nekādas uzticēšanās.»