Vējonis: Kanādas premjera vizītei būs ne tikai simboliska, bet arī praktiska nozīme (1)

Trudo vizītē Latvijā ieradīsies 10.jūlijā, un vizītes laikā, tiekoties ar Kučinski, plānots pārrunāt Latvijas un Kanādas turpmākās sadarbības iespējas, pievēršoties arī ekonomiskajai sadarbībai. Tāpat tiks apspriesta gatavošanās NATO samitam Briselē un Eiropas Savienības un Kanādas attiecības.

Vizītes laikā Trudo tiksies arī ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Valsts prezidents skaidroja, ka viens vizītes aspekts nenoliedzami ir simbolisms, jo Latvija svin sava valstiskuma simtgadi, tādēļ šogad ļoti daudzu valstu vadītāji un līderi apciemo valsti.

Tomēr vizītei būs arī ļoti praktiska nozīme, jo pēdējo gadu laikā attīstījusies ļoti cieša sadarbība ar Kanādu drošības jautājumos un šī valsts ir vadošā valsts NATO kaujas grupā Latvijā, uzsvēra Vējonis.

«Mums ir nepieciešams turpināt stiprināt sadarbību ar Kanādu arī ekonomikā, lai tā nebūtu vien «Bombardier» lidmašīnu iepirkšana Kanādā, bet arī to nozaru meklēšana, kur gan Kanāda, gan Latvija varētu rast daudz ciešākas sadarbības iespējas, kas ir svarīgi abu valstu ekonomikām. Vizīte dos ieguldījumu ne tikai drošības jomā, bet arī ekonomiskajā sadarbībā,» pārliecību pauda Valsts prezidents.

Jau vēstīts, ka Trudo apmeklēs arī Kanādas karavīrus, kuri dienesta pienākumus pilda Latvijā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ietvaros.

Kanādas premjerministrs viesosies Latvijā pirms NATO samita, kas notiks Briselē 11.-12.jūlijā.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido vairāk nekā 1000 karavīru no Albānijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2016.gada datiem eksporta apjoms uz Kanādu sasniedza 18,78 miljonus eiro, kas ir par 16,71% jeb 2,69 miljoniem eiro vairāk nekā 2015.gadā. Savukārt importa apjoms no Kanādas sasniedza 9,68 miljonus eiro, kas bija par 44% jeb 7,62 miljoniem eiro mazāk nekā 2015.gadā.

Galvenās Latvijas eksporta preces uz Kanādu ir mašīnas un mehānismi, kā arī elektriskās iekārtas, kas sastāda 28,12% no kopējā apjoma. Tāpat eksporta preču vidū ir pārtikas rūpniecības produkti (17,66%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (11,59%), akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi (7.65%), optiskās ierīces un aparāti, kā arī pulksteņi, mūzikas instrumenti (6,69%), transporta līdzekļi (6,56%), dažādas rūpniecības preces (6,05%) un metāli un to izstrādājumi (5,48%).

Arī galvenās Latvijas importa preces no Kanādas ir mašīnas un mehānismi, kā arī elektriskās iekārtas, kas sastāda 25,02% no kopējā apjoma. Tāpat tiek importēta ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija (19.38%), transporta līdzekļi (14,32%), metāli un to izstrādājumi (10,49%), pārtikas rūpniecības produkti (9,56%), optiskās ierīces un aparāti, kā arī pulksteņi, mūzikas instrumenti (5,64%).

Eiropas Savienības-Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) Latvijas uzņēmējiem paver plašākas sadarbības iespējas ar Kanādu. Pēc tā pagaidu piemērošanas attīstās Latvijas pārtikas produktu eksports.

Jau vēstīts, ka aviokompānija «Air Baltic» ir iegādājusies Kanādas uzņēmuma «Bombardier» jaunās paaudzes CS 300 sērijas lidmašīnas. Papildinot līdzšinējo 20 «Bombardier CS300» lidmašīnu pasūtījumu, aviokompānija šogad vienojusies ar «Bombardier» par vēl 30 attiecīgo lidmašīnu iegādi, saglabājot iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus.