/nginx/o/2018/07/04/7936974t1h376e.jpg)
Latvijas ekonomika turpina attīstīties atbilstoši prognozēm, un šogad plānots sasniegt gan augstākos iekšzemes kopprodukta rādītājus Latvijas pastāvēšanas vēsturē, gan arī sasniegt visu laiku lielākos valsts budžeta ieņēmumus. To izdodas sasniegt, pateicoties gan veiksmīgajiem eksporta rādītājiem un investīcijām, gan arī iekšpolitiskajai stabilitātei un ilgi gaidītajām reformām, tajā skaitā nodokļu jomā, kas veicina arī ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos.
Labus rezultātus pirmajos četros mēnešos parāda konsolidētais kopbudžets – tā ieņēmumi bija 3,46 miljardi eiro, kas ir par 329,31 milj. eiro jeb 10,5% vairāk nekā 2017. gada pirmajos četros mēnešos. Tostarp uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 13,72 milj. eiro jeb 10,1%.
Aug ieņēmumi no akcīzes
Akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 33,31 milj. eiro jeb 12,2%. Tostarp 53,8% bija ieņēmumi par naftas produktiem, kas ir palielinājušies par 17,68 milj. eiro jeb 12,0%. Pieauguma pamatā ir gan kopējais patēriņa kāpums, gan arī nodokļa likmes palielināšana gandrīz visiem ar akcīzes nodokli apliekamajiem naftas produktiem.
Iedzīvotāji aktīvi atgūst nodokļus
«Ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, iedzīvotāji daudz čaklāk sākuši atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu – 2018. gada pirmajos četros mēnešos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksāti jau 74,3 milj. eiro, kas ir par 26,1 milj. eiro jeb 54,1% vairāk nekā pērn pirmajos četros mēnešos. Četros mēnešos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 4,34 milj. eiro jeb 0,9%. Ņemot vērā, ka vairākums iedzīvotāju gada deklarācijas jau ir iesnieguši un lielākā daļa pārmaksāto nodokļu jau ir atmaksāta, gada griezumā ieņēmumi no šī nodokļa izlīdzināsies, sasniedzot plānoto pieauguma prognozi. Par to liecina arī pozitīvā darbaspēka un patēriņa nodokļu ieņēmumu pieauguma tendence, jo mazinās bezdarba līmenis un ir novērojams būtisks darba samaksas kāpums,» atzīst Edgars Vītols, Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta vecākais eksperts.
Sociālo iemaksu ieņēmumu aug par 13,5%
Tostarp Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi šogad palielinājušies par 117,72 milj. eiro jeb 13,5%. Līdz ar bezdarba līmeņa samazināšanos, sarūk arī izdevumi bezdarbnieku pabalstiem. Piemēram, salīdzinājumā ar 2017. gada pirmajiem četriem mēnešiem tie ir samazinājušies par 1,80 milj. eiro jeb 4,3%.
«Speciālajā budžetā šogad tiek plānots pārpalikums, jo palielinās ieņēmumi no darbaspēka nodokļiem un samazinās atsevišķas izdevumu pozīcijas, tajā skaitā bezdarbnieku pabalsti,» saka E. Vītols.
PVN ieņēmumi kāpj par 8,3%
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi ir palielinājušies par 54,92 milj. eiro jeb 8,3%. Tostarp no PVN šā gada pirmajos četros mēnešos atmaksāti 313,06 milj. eiro, kas ir par 9,12 milj. eiro jeb 3% vairāk nekā iepriekšējā gada četros sākuma mēnešos. Lielākais atmaksāto summu pieaugums šogad ir novērojams tirdzniecības, kā arī automobiļu un motociklu remonta nozarē strādājošiem uzņēmumiem.
Mērķis – bezdeficīta budžets
Mērķis ir sasniegt bezdeficīta budžetu, tāpēc, palielinoties kopējiem budžeta ieņēmumiem, šobrīd uzsvars ir arī uz to, lai izdevumi nepārsniegtu ieņēmumus un tādējādi nepalielinātos valsts kopējais parāds un maksājumi par tā apkalpošanu. Tā, piemēram, konsolidētā kopbudžeta izdevumi pirmajos četros mēnešos bija 3,22 miljardi eiro jeb par 8,8 % vairāk nekā 2017. gadā. Pie tam izdevumu pieaugums galvenokārt bija saistīts ar ES fondu investīciju projektu aktīvu īstenošanu.