Jevgeņijs Prigožins - «Putina pavārs», kurš apsūdzēts par iejaukšanos ASV vēlēšanās

Apsūdzība tika izvirzīta Prigožinam, trim viņa uzņēmumiem un 12 to darbiniekiem. Viņi apsūdzēti par iejaukšanos ASV iekšējā politikā, tostarp 2016.gada prezidenta vēlēšanās, ko secinājusi īpašā prokurora Roberta Millera vadītā izmeklēšanas komisija.

Millers norāda, ka Prigožina tā dēvētā «Interneta pētījumu aģentūra», kas patiesībā ir «troļļu ferma», iesaistīta informācijas karā ar mērķi sēt «neuzticēšanos kandidātiem un politiskajai sistēmai kopumā». Tiek uzskatīts, ka uzņēmuma darbinieki izveidoja viltus kontus sociālajos tīklos, uzdodoties par amerikāņiem, un organizēja mītiņus dažādos ASV štatos.

Prigožins neļauj vaļu emocijām. «Amerikāņi ir ļoti viegli iespaidojami cilvēki. Viņi redz to, ko grib redzēt,» piektdien teica uzņēmējs. «Ja viņi grib redzēt velnu, tad lai viņi uz to skatās.»

Hotdogu tirgotāja ceļš uz vietu līdzās Krievijas politiskajai elitei ir pamācība, kā «bīdīt lietas» mūsdienu Krievijā, norāda «The Economist». 2000.gadā, neilgi pēc prezidentu pilnvaru pirmā termiņa sākuma, Putins uz «Jauno salu» atveda toreizējo Japānas premjerministru Josiro Mori. Prigožins pats apkalpoja abus politiķus.

«Vladimirs Putins redzēja, kā es uzbūvēju savu biznesu no nekā,» reiz izteicās Prigožins. «Viņš redzēja, ka man nav iebildumu pašam aiznest šķīvjus divām kronētām galvām.»

2002.gadā Putins vakariņās uz «Jauno salu» aizveda toreizējo ASV prezidentu Džordžu Bušu, bet gadu vēlāk tur nosvinēja savu dzimšanas dienu. Pateicība ilgi nebija jāgaida - Prigožina uzņēmumi noslēdza līgumus par ēdiena piegādi skolām, slimnīcām un armijas bāzēm.

«Tā ir galvenā atšķirība starp veiksmes stāstiem filmās un veiksmes stāstiem Krievijā,» raksta Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. «Viņš neko neizgudroja, neatrada paslēptās bagātības, neuzvarēja Olimpiādē. Viņš savu balvu dabūja kā pateicību, ka labi kalpoja prezidentam.»

Navaļnija Korupcijas apkarošanas fonds pētīja Prigožina bagātību un secināja, ka viņam pieder privātā lidmašīna, 37 metrus gara jahta un grezni nekustamie īpašumi Sanktpēterburgā un Melnās jūras krastos.

Taču Prigožina vārds pasaulē izskanējis nevis viņa kulināro dotību dēļ, bet gan saistībā ar Kremļa grūti izsekojamajiem mēģinājumiem vērsties pret politisko opozīciju gan Krievijā, gan arī citviet pasaulē. Prigožins saistīts ar «Interneta pētījumu aģentūru», kas, kā izskanējis presē, 2013.gadā tika atvērta kādā biroju ēkā Sanktpēterburgā. Krievijas žurnālisti, kas iefiltrējās uzņēmumā, apraksta galvenos darba uzdevumus: atstāt ziņu portālos, forumos un sociālajos tīklos komentārus, kas atbalsta valdības nostāju. Ukrainas krīzes laikā uzņēmuma darbs kļuva ražīgāks.

Krievijas hakeru grupējums internetā nopludināja dokumentu ar norādījumiem, kā komentētājiem strādāt ārvalstu portālos. «Kā jebkuram tautas viedokļa izveidotam zīmolam, arī Krievijai ir atbalstītāji («zīmola aizstāvji») un oponenti,» teikts dokumentā. «Galvenā problēma ir tāda, ka ārvalstu interneta vidē Krievijas atbalstītāju un oponentu proporcija ir 20 pret 80.»

Millera apsūdzībā teikts, ka «troļļu ferma» veica liela apmēra operāciju, kuras mērķis bija ietekmēt sabiedrības viedokli un iejaukties ASV prezidenta vēlēšanās.

Saskaņā ar RBK aprēķiniem «Interneta pētījumu aģentūras» «amerikāņu departamentā» 2016.gadā bija 80-90 darbinieki, kuru algām gada laikā tika iztērēts apmēram viens miljons ASV dolāru. Prigožina darbinieki arī devās uz ASV un noalgoja amerikāņus.

Millera apsūdzībā teikts, ka 2016.gada 29.maijā «Interneta pētījumu aģentūras» darbinieki esot nolīguši kādu ASV pilsoni, kurš pie Baltā nama stāvējis ar plakātu «Priecīgu 55. dzimšanas dienu dārgajam priekšniekam». Prigožins dzimis 1961.gada 1.jūnijā.

Tikmēr Prigožins iesaistījās vēl kādā interesantā projektā - privātā militārajā kompānijā «Wagner», kurā tika rekrutēti bijušie karavīri, patriotiski noskaņoti piedzīvojumu meklētāji un vīrieši, kas centās izkļūt no nabadzības. Viņus vadīja bijušais specvienības apakšpulkvedis Dmitrijs Utkins. «Wagner» sāka darboties Austrumukrainā, bet pēc Krievijas iejaukšanās Sīrijas karā pārcēlās uz turieni. Analītiķi uzskata, ka Sīrijā atrodas apmēram 2000-3000 «Wagner» algotņu. Tiek uzskatīts, ka viņi bija iesaistīti sadursmē ar ASV atbalstītajiem kurdu spēkiem Deir ez Zoras provincē.

Gan «Interneta pētījumu aģentūra», gan «Wagner» darbojas Kremlim pievilcīgā formātā, uzsver «The Economist». Lai arī šie uzņēmumi ir lojāli un uzticami, tie darbojas komfortablā attālumā no valdības institūcijām. Krievijas Aizsardzības ministrija noliegusi jebkādu saistību ar «Wagner», kaut arī Utkins nofotografēts līdzās Putinam kādā militārpersonu sarīkojumā 2016.gadā.

Kremlis apgalvo, ka tam neesot nekādas saistības arī ar «Interneta pētījumu aģentūru», lai gan citas Prigožina kompānijas saņēmušas valsts pasūtījumus miljoniem rubļu vērtībā.