Kāpēc kaitēkļu apkarošana dārzos šogad ir grūtāka

Viens no labākajiem profilaktiskajiem pasākumiem kaitēkļu ierobežošanai ir agra sēja un stādīšana. Diemžēl aizvadītā gada plūdu sekas daudzviet liedza laikus sākt pavasara lauku darbus, tādēļ agrās dārzkopības kultūras iesēja un iestādīja vēlāk nekā parasti - nevis aprīlī, bet tikai maijā.

Tieši maijā, pateicoties netipiski siltajām dienām un naktīm, veidojās ļoti labvēlīga vide kaitēkļu attīstībai.

Tādējādi vieniem kaitēkļiem daudzviet seko pavisam citi - vieni grauž, bet otri sūc. Jāatceras arī, ka kaitēkļu dzīves cikla straujā attīstība noved pie maksimālā iespējamā paaudžu skaita, kas maina arī to uzvedību. Feromonu slazdos jau novērots, ka ābolu tinējs lido un dēj oliņas nepārtraukti, kas nav normāla parādība.

Kaitēkļu vairošanos sarežģīti ierobežot arī ar insekticīdiem, jo ļoti grūti atrast brīžus, kad gaisa temperatūra ir zem +20 ^oC, lai insekticīda ekspozīcijas laiks būtu pēc iespējas ilgāks.

Karstā laika dēļ insekticīdi sadalās teju tikpat ātri kā Spānijā, taču atļautais smidzināšanas reižu skaits un intervāli ir kā Ziemeļeiropā.

Kā šādos apstākļos rīkoties?

• Lauku un dārzu monitorings jāveic katru otro dienu veģetācijas perioda brīžos, kad tiek maksimāli ietekmēta sagaidāmā raža - katru dienu;

• Regulāri jāseko ziņojumiem VAAD mājaslapā;

• Lai paaugstinātu insekticīdu efektivitāti, smidzināšanai jāizvēlas nakts stundas, vēsākās dienas;

• Daudzu kultūru attīstība notiek ar 2-3 nedēļu paātrinājumu, kas noteikti jāņem vērā, lietojot augu aizsardzības līdzekļus (AAL), lai varētu ievērot attiecīgajam AAL paredzēto nogaidīšanas laiku;

• Kad ķīmiskās metodes izsmeltas, ilggadīgajās kultūrās ir vērts ķerties pie kratīšanas, nolasīšanas, nomazgāšanas ar augstspiediena mazgātājiem;

• Putniem karstajā laikā jānodrošina dzirdinātavas, lai tie atlidotu padzerties un pēc tam pārbaudītu dārzu barības meklējumos;

• Lai uzlabotu kultūraugu aizsargspējas, iespēju robežās jārūpējas par mitruma nodrošinājumu. Vairs nedrīkst aizrauties ar slāpekļa lietošanu zaļās masas palielināšanai - tas tikai radīs lielāku dažādu laputu sugu invāziju;

• Laukos, kur nav lietoti insekticīdi, strauji parādās dažādi derīgie kukaiņi. Mārītes aktīvi dēj kāpurus tur, kur novērojamas laputis. Liela nozīme derīgo plēsējkukaiņu piesaistei dārzos ir ziedošo augu joslām (vislabāk kurvjzieži - dilles, ķimenes, fenhelis, savvaļas burkāns);

• Var turpināt izmantot pudeļu lamatas ar rūgstošiem šķidrumiem iekšā;

• Lai izķertu lidojošos īpatņus, piemēram, kāpostu un rāceņu balteņus, kas jau lido, ir vērts padomāt par gaismas avotu slazdu izvietošanu uz lauka un dārzos;

• Mazākās platībās jāizmanto dzeltenās līmes vairogi. Ja tie pilni, maina uz jauniem; izmanto dzeltenās polietilēna plēves ruļļus, iztinot, nosmērējot ar «peļu» līmi un nostiprinot gar augu rindām.

Māris Narvils: «Visām iepriekšminētajām darbībām jēga būs tikai tad, ja jūs kaut pēc minimālās programmas būsiet parūpējušies par kultūraugu savlaicīgu nodrošināšanu ar mitrumu un mēslojumu. Ja tas nav izdarīts, tad ņemties ar kaitēkļu dzenāšanu pašlaik vairs nav jēgas.»