Latviete, kuras dārzā viesojās Mišela Obama: «Komposts pilsētas dārzā ir nepieciešamība» (2)

Kāpēc vispār vajadzētu ieviest kompostu? Kāpēc tas varētu būt svarīgi pilsētniekam?

Mēs dzīvojam tādā laikmetā, kad cilvēki nedomājot pērk pārtikas produktus un daļu no tiem izmet ārā, turklāt šādu dzīvesveidu piekopj ļoti daudzi cilvēki. Šāda dzīvesveida rezultātā mūsu atkritumu izgāztuves piepildās neiedomājamā ātrumā, kas ir izteikta problēma tieši ASV un citās lielvalstīs. Pagaidām Amerikā vēl ir daudz brīvas vietas, taču tālākā vai tuvākā nākotnē var sākt trūkt dzīvošanai piemērotas vietas. Tas ir pirmkārt, otrkārt - organiskie atkritumi ir vissmagākie un smirdīgākie no mūsu radītajiem atkritumiem, tie aizņem daudz vietas un laika gaitā bojā gaisa kvalitāti un klimatu. Izgāztuvēs šie atkritumi veido metāna un ogļskābo gāzi, kas kombinācijā veido siltumnīcas efektu. Arī izmetot ārā šos atkritumus, mēs pazaudējam iespēju uzlabot augsni. Organiskie atkritumi, no izgāztuvēm nonākot jūrā, veido bezskābekļa pleķus, kuros zivis un jūras augi nespēj izdzīvot. Savukārt kompostējot varam šo procesu paildzināt un samazināt tā radītās sekas.

Vai dārziņa ieviešana pilsētā ir grūts uzdevums?

Manuprāt nē. Cik noprotu, latviešiem kompostēšana nav nekāda svešā nodarbe, taču Amerikā tā ir cita lieta – šeit cilvēki ir vairāk attālinājušies no dārzkopības un lauksaimniecības. Manuprāt, atgādināt cilvēkiem, kas vispār ir komposts, ir sarežģītāk, nekā ierīkot pašu kompostu.

Latvijā vairums cilvēku dzīvo dzīvokļos; vai tas nozīmē, ka kompostēšana iet secen?

Manuprāt, vienmēr var atrast veidu, kā to izdarīt.

Ja ir tikai balkons un uz tā atrodas maza kastīte kompostam, es iesaku izmēģināt vermikompostu jeb kompostēšanu ar sliekām.

Tas ir vienkārši, un ar sliekām ir vieglāk apieties. Tas arī nav tik komplicēts process kā karstā kompostēšana – 1 m³ komposta nodrošina specifisku minerālu koncentrāciju, kas pēc tam uzkarst un šajā procesā iznīkst nezāļu sēklas un baktērijas. Abos variantos komposts sadalās samērā ātri un drīz vien šo materiālu var izmantot dārzā, tāpēc drīz vien kompostēšanu var atsākt no jauna. Jāteic, ka karstajā kompostā var likt gandrīz jebkurus organiskos atkritumus, izņemot ceptus, eļļainus ēdienus, gaļu, piena produktus, zivis un kūtsmēslus smakas dēļ. Savukārt vermikompostam ir jāuzmanās, lai izmestā pārtika nekaitētu sliekām, piemēram, citrusaugļi un sīpoli tām nepatiks.

Dzīvokļos var izmantot muciņas ar vāku – tur pamazām var krāt kafijas biezumus, dārzeņu mizas, lakstus, kātiņus, augļu kauliņus, nokaltušus ziedus, kas nu dzīvoklī varētu savākties. Galvenais atcerēties ik pēc kāda laika komposta maisījumu pārmaisīt.

Kur pilsētu iedzīvotāji var likt kompostu? Ko iesākt, ja ir sagatavots komposts, taču nav kur to likt?

Ir tik dīvaini, ka Latvijā tā ir problēma – dzirdu šo jautājumu ne pirmo reizi. Kompostam ir tik daudz izmantojumu, piemēram, to var aizvest un izlikt kapos, kādos mežaparkos, to var pārdot vai piedāvāt paziņām, kuriem ir lauki. Kompostu var izbārstīt ezermalās, upes malās, ceļmalās vai atjaukt ar kūdru un izmantot pašu puķupodos diedzēšanai.

Ar ko cilvēkiem ir jārēķinās, sākot kompostēšanu?

Jārēķinās ar kaimiņiem – vismaz manā gadījumā ir jāpanāk, lai kaimiņi nesāk uztraukties par to, ko es savā dārzā daru.

Amerikāņu kaimiņiem kompostēšana var būt jaunums, un viņi var nesaprast, ko daru, tāpēc viņiem var rasties bažas, ka drīzumā mūsu dārzos iedzīvosies grauzēji vai parādīsies smakas. Šā iemesla dēļ kaimiņi ir jābrīdina, jāpaskaidro vai pat jāiesaista.

Noteikti ir jārēķinās ar žurkām un citiem dzīvniekiem, kas varētu dzīvoties komposta kaudzē, – tas patiešām atbaida cilvēkus, un tādā gadījumā projekts izbeigsies ļoti ātri.

Vai ir kādi «knifiņi», kā izvairīties no šādas problēmas?

Galvenokārt kompostēšana noritēs bez īpašām problēmām, ja komposta kaudze neradīs kādas nepatīkamas smakas. Tieši smaka ir vainojama pie tā, kāpēc grauzēji un citi dzīvnieki iekāros kompostu, tādēļ tā kastē vai mucā drīkst likt noteiktus organiskos atkritumus, piemēram, augļus, dārzeņus, dažādas nezāles, lapas un koksni, teorētiski kompostā vēl var likt arī gaļu, zivis un kūtsmēslus, bet tie būs vainojami pie smakām. Vēl viens variants ir komposta kastes vai mucas nodrošināšana ar vāku, taču, tādā gadījumā būs jāpadomā par to, lai kompostam tiktu klāt mitrums, skābeklis un no tā izplūstu ogļskābā gāze, kas rodas trūdēšanas procesā. Ja kompostu aprīko ar vāku, tam vajadzēs izurbt caurumiņus, vai arī to var izgatavot no rāmja, kuru klāj metāla tīkls.

Kā sākt kompostēt?

Vispirms būtu vēlams izvēlēties sev piemērotāko kompostēšanas metodi, un tad noteikti būtu jāpadomā, cik vietas kompostēšanai var noziedot. Ideālā variantā kompostu var novietot ārtelpās, bet pavisam lielisks variants būtu, ja visi dzīvojamās mājas iedzīvotāji sāktu kolektīvi kompostēt. Pie konteineriem, pie mājas vai šķūnīšiem var novietot komposta kasti ar vāku; katrs iedzīvotājs ik pēc kāda laika atvestu savus organiskos materiālus, un jau pēc dažiem mēnešiem visa māja būs izveidojusi augsni.

Kad kompostu varam sākt izmantot?

Kompostam ir jātrūd un jānosēžas, tāpēc kādā brīdī jaunu materiālu piemešana ir jāpārtrauc. Ja kompostu vāc lēni, tam nepievieno ūdeni un to neapmaisa, tad komposts nosēdīsies pēc krietni ilgāka laiciņa. Jau pēc pāris mēnešiem pareizi pagatavots komposts ir gatavs izmantošanai. To var izmantot stādiem, augsnes papildināšanai vai mēslošanai, taču jāņem vērā, ka no 1 m³ tilpuma augsnes komposts drīkst būt aptuveni 20% - tīrā kompostā stādīt nav ieteicams.

Kā atšķiras dārzniecības un kompostēšanas kultūra Latvijā un ASV?

Amerikas lielpilsētās ir maz vietas, tikai retajam ir savs dārziņš, tāpēc tur šie kopienas dārziņi ir ārkārtīgi populāri. Tas ir publisks parks, kurā ir izkārtotas tā sauktās paceltās dobes un katram iedzīvotājam ir piešķirta viena dobe. Kopienas dārziņā ir visai strikti noteikumi, kuri katram ir jāievēro, – viss šajos dārziņos ir dalīts un tas pieder pašvaldībai.

Būtiskākā atšķirība ir tāda, ka ASV iedzīvotājiem ir jāsastrādājas un nemitīgi jāvienojas par stādīšanu un kompostēšanu, savukārt Latvijā katrs savu dārziņu un kompostu var ieviest un uzturēt individuāli.

Daudziem amerikāņiem kompostēšana ir sveša nodarbe, un daudzi nemaz nezina, ka var paši izaudzēt sev ēdienu.

Dažviet Amerikā pastāv ēdienu tuksneši, kur vienkārši nav pieejams ēdiens, – ir dažas pilsētas, kurās tikai noteiktās vietās ir ēdienu veikali, jo tos būvē tikai tādās vietās, kur tiem ir izdevīgi.

Rezultātā ASV ir izveidojušies tādi rajoni, kur ir tikai medicīnas stacija - tur cilvēki var iegādāties tikai zemas kvalitātes pārtiku. Šādi ir visās lielajās pilsētās, piemēram, Vašingtonā, Ņujorkā vai Baltimorā. Šo problēmu būtu iespējams atrisināt ar pašu iekoptiem dārziņiem, taču laika un vietas trūkuma, kā arī piesārņojuma dēļ amerikāņi pie ēdiena audzēšanas neraujas.

Pie tevis pirms diviem gadiem viesojās ASV pirmā lēdija Mišela Obama. Ar ko izpelnījies šādu uzmanību?

Mums Vašingtonā ir mazdārziņš – mana vīra tēvam pieder mājiņa, kurā dzīvojam, un tās pagalmā ir pietiekami liels zemesgabals, kurā varējām iekārtot dārzu. Latvijas iedzīvotājiem tas varētu šķist normāli, taču ASV tas ir kas jauns un pārsteidzošs. Tā kā šī ir ģimenes nodarbe un kopīgi uzturam dārziņu, šad tad mūsu draugi nāk izpalīdzēt – tas bija tas stāsts, kas ļoti patika pirmajai lēdijai. Viņai tajā brīdī bija kampaņa, kurā cilvēki tika aicināti uzsākt un izveidot dārziņus, audzēt paši savu ēdienu, kā arī kompostēt. Viņa mūs pilnībā pārsteidza, jo tajā dienā mums bija teikts, ka nāks kāda televīzijas grupa un filmēs dārzu.

Mišela ļoti slavēja mūsu apņēmību – viņa vairākkārt minēja, ka viņa apbrīno mūsu vēlmi un motivāciju pašiem audzēt pārtiku pilsētā, veidot kompostu un vēl iesaistīt arī visu ģimeni.

Kā jau minēju – tāds dārzs ASV pilsētas centrā ir kaut kas neparasts, turklāt mūsu māja arī atrodas netālu no Baltā nama.

Vai bija kāds risinājums dārzā, kas pārsteidza ASV pirmo lēdiju?

Jā, viņa sajūsminājās par mūsu komposta izvietojumu un tā risinājumu. Mišelai filmēšanas grupa lūdza, lai paliek dārzā, taču, kad viņa ieraudzīja mūsu kompostu, viņa uzreiz aizgāja un to apskatīja. Mums ir ļoti pārdomāta komposta sistēma – mans vīrs pats izstrādāja komposta maisāmo rīku un sijāšanas mašīnu. Tas ir tāds kā ritenis, kurā var ielikt kompostu un, to griežot, komposts tiek samaisīts un izkaisīts – šo Mišela pati arī gribēja apskatīt un izmēģināt. Tagad šī sistēma ir ārkārtīgi populāra visā Vašingtonā, jo viņš sadarbojas ar ministriju, kas pārvalda galvaspilsētas publiskos dārzus. Šobrīd šāda sistēma ir ievietota vairāk nekā 50 publiskajos dārziņos.

Mišela pati ir pazīstama kā dārzkopības entuziaste – arī Baraka Obamas valdīšanas laikā Mišela bija iekārtojusi dārziņu pie Baltā nama. Vai arī ASV pirmā lēdija bija ieviesusi kompostu?

Jā, viņai bija. Pēc tam, kad viņa mūs apciemoja, viņa arī mūs uzaicināja uz Balto namu. Mums toreiz bija tāda kā privāta tūre – toreiz izstaigājām arī viņas dārzu. Mišelai bija ļoti skaists dārzs, labi kopts, un arī par kompostu viņa bija padomājusi.

Lēdija jau bija ieviesusi kompostu pirms viesošanās mūsu dārzā - tas mani patiešām iepriecināja,

jo ASV šāda parādība ir reti sastopama - daudzi pat dārzos un laukos nekompostē.