Šri Šri Ravi Šankars: Elpojiet dziļi! Jūs dzīvojat tik labā vietā (7)

Nu labi. Kas mums no tā?

Interesantais, ka nedēļas nogalē Šri Šri Ravi Šankars viesojās Rīgā, vēroja Dziesmu un deju svētku gājienu kā, citējot viņu, kultūras brīnumu. Šri Šri uzstājās ar lekciju Lielajā Ģildē, kuru atklāja kultūras ministre Dace Melbārde, bet pieteikuma vārdus teica profesors Mārcis Auziņš.

Meditācija kā instruments šodienas pasaulē, lai atbrīvotos no stresa, ko rada straujais dzīves ritms, ir temats, kas jau sen pārkāpis marginālu grupu robežas. Tā tiek praktizēta gan uzņēmumos, gan ieteikta jebkuram cilvēkam (ne velti pēc DraugiemGroup runas vīra Jāņa Palkavnieka teiktā un rādītā - arī DraugiemGroup kolektīvam ir pašiem savs budistu mūks, kas regulāri attālināti vai klātienē konsultē darbiniekus).

Bet, atgriežoties pie Šri Šri Ravi Šankara - bez konkrētas reliģiskās piederības, meditāciju un jogu liekot par metodi jebkuras pasaules valsts iedzīvotāju vajadzību pēc miera un izaugsmes sasniegšanai, sludinot nepieciešamību ieklausīties vienam otrā… TVNET bija iespēja ieklausīties pašā Šri Šri, ekskluzīvā video intervijā, ko šeit arī piedāvājam TVNET skatītājam (un lasītājam). Par karu, mieru, Latvijas gaisu, bērnu audzināšanu un cieņu pret vecākiem, Baltijas cilvēku unikālajām īpašībām un… protams, attiecībām.

Jūs lasāt lekcijas un sniedzat padomus miljoniem cilvēku visā pasaulē. Kas ir tie jautājumi, neatkarīgi no tautības, kas tiek uzdoti jums?

Ziniet, jautājumi ir ļoti dažādi, no dažādām vietām. Cilvēki ir dažādi. Viņu problēmas ir atšķirīgas. Ir četru veidu cilvēki, kas nāk pie manis. Pirmie meklē kādu atrisinājumu savām problēmām. Otrie ir ļoti zinātkāri un vēlas saprast vairāk par apziņu. Tad ir citi, kas vēlas sasniegt dzīvē vairāk, veicināt savus talantus - arī viņi nāk uz meditāciju.

Un tad, protams, ir ļoti inteliģenti cilvēki, kas saprot meditācijas vērtību, un viņi nāk to mācīties kā tehniku.

Arī valstu valdības ir konsultējušās ar jums politisko konfliktu risinājumu un miera atjaunošanas saistībā. Kāpēc cilvēki iet karā? Jūsu skatījumā, kas ir tā iemesls?

Nu, šis ir jautājums, ko parasti uzdodu es. Jūs jautājat manu jautājumu. Pastāv komunikācijas un uzticības pārrāvums starp cilvēkiem. Tas ir iemesls katram konfliktam. Jums vajag atjaunot uzticību, un tad mums jāliek cilvēkiem saprast, ka priekšstats, kas ir viņu prātos par citu kā par ienaidnieku, ir jāpārvērtē. Tiklīdz komunikācija starp divām pusēm uzlabojas, mēs redzam, ka konflikts atrisinās dabīgā kārtā.

Galvenais iemesls jebkuram konfliktam - kad jūs runājat ar divām konfliktā iesaistītām pusēm individuāli, katrs ir pārliecināts, ka taisnība ir viņa pusē. Kaut kur tur ir iztrūkstošais posms. Konflikta vidutājiem ir jāizpilda šis iztrūkstošais posms. Puses jāved kopā, jāliek tām mēģināt saprast vienai otru. Tad konflikts ir atrisināms. Mēs tā darām jau gandrīz četrdesmit gadus.

Vai jūs redzat attīstību cilvēku attiecībās, tautu attiecībās? Vai jūs saredzat civilizācijas attīstību?

Jā un nē. Dažās vietās ir attīstība. Cilvēki tur mainās, viņu domāšanas veids mainās. No otras puses, attīstās ekstrēmisms. Terorisms. Cilvēki, kas tic, ka tikai viņiem ir atslēga no paradīzes. Arī tādu ir daudz, kas ietekmē jaunu cilvēku prātus. Pasaulē notiek reizē atšķirīgas lietas. Šeit ir vasara, bet dodieties uz dienvidiem - tur ir ziema. Pasaulei ir raksturīga dažādība.

Ja būtu iespēja un jūsu priekšā sēdētu Donalds Tramps, Angela Merkele un Vladimirs Putins - ko jūs viņiem teiktu?

Jums jāzina, ka es neizlemtu pirms tam, ko teiktu.

Esmu allaž spontāns. Un tajā vietā, kas man būtu jāsaka, - to es teiktu. Un tā ir ar jebkuru, lai kas viņš arī būtu.

Savas domas izsakot, esmu spontāns.

No nāciju jautājumiem pie ģimenes jautājumiem. Latvijā iznākusi arī jūsu grāmata par bērnu audzināšanu. Kāda ir ģimene, kurā bērns ir vislaimīgākais?

Bērns ir jāaudzina, bērns ienāk ģimenē ar saviem talantiem. Mums šos talantus un tendences vajag noteikt un kopt. Viņiem jādod drošības un pašnovērtējuma sajūta. Mēs novērojam daudz zema pašnovērtējuma bērnos, it īpaši redzot, kā viņi pieaug, - tam jāpievērš uzmanība. No vienas puses - tur ir agresija; no otras - depresija. Par to ir jādomā. Ir daudz lietu šodien. Protams, ar internetu un mākslīgo intelektu un gadžetiem bērni ir ļoti labi informēti. Informācijas viņiem nepietrūkst. Viņiem pietrūkst spēka, ko kopā veido intelekta asums un emocionālā jūtība. Bērnus jāattīsta abos šajos virzienos.

Es esmu tik laimīgs, ka Latvijā jūs turat tautas tradīcijas tik dzīvas. Tas ir nepieciešami.

Ir jāiet atpakaļ vēsturē, lai bērni zina savas saknes, lai jūt lepnumu, lai caur to arī apzinās savu vietu sabiedrībā. Viņiem ir jāzina savu vēsturi ļoti labi. Tajā pašā laikā viņiem ir vajadzīga globālā perspektīva. Mums jāsaprot, ka dzīvojam globalizētā sabiedrībā un jūtamies savienoti ar cilvēkiem visās pasaules malās. Jūs nevarat teikt - es esmu eiropietis un esmu saistīts tikai ar Eiropu. Jūs esat saistīti ar Āziju, ar Amerikām, ar Āfriku. Globālā vīzija un perspektīva… Art of Living fonda mērķis ir ļaut cilvēkiem sajust, ka visa pasaule ir viena ģimene. Baudīt mūziku, kultūru, filosofiju no visas pasaules. Redzi, mēs pieņemam pārtiku no katras pasaules malas, mēs pieņemam mūziku gandrīz no visas pasaules, bet zināšanas nav kļuvušas tik universālas. Protams, jogas cilvēku kļūst arvien vairāk, un jogai un citām zināšanām vēl ir daudz iespēju asimilēties. Tas viss veicina jaunu cilvēku personības veidošanos.

Stress un depresija ir negatīvie aspekti, par kuriem šodien runā ļoti daudz. Kas būtu pirmie speramie soļi cilvēkam, lai izkļūtu no trauksmes, stresa un nomāktības stāvokļa?

Es teiktu - piedalīties kādā sociālā projektā. Tas pirmkārt! Meditācija. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Meditācija var radīt pacēlumu garā, tā var likt depresijai un zemam pašnovērtējumam izzust. Un tad elpošanas vingrinājumi - pranajama. Mēs Art of Living mācām sudarshan kriya elpošanas tehniku, kas ir pierādīta kā labākais līdzeklis zemas enerģijas, zemas prānas jeb depresijas novēršanai. Tātad elpošanas vingrinājumi - tie ir ļoti, ļoti efektīvi. Latvijā ļoti daudz cilvēku to jau ir apguvuši, un viņi ir arī viesojušies pie mums nometnēs. Pirms diviem gadiem mums bija lielākais kultūras festivāls Ņūdeli, kur bija 3,7 miljoni cilvēku - gandrīz divtik, cik Latvijas iedzīvotāju. Tik daudz cilvēku pulcējās vienuviet, bet tīmeklī sekoja 1,8 miljardi cilvēku. Arī jūsu valsts un kultūras ministre tika aicināta, un mums bija multikulturāls festivāls. Dažādas reliģijas, starpkonfesiju dialogi, daudzkultūru festivāls. Šādas lietas arī palīdz. Un Latvijā jums ir mūzikas festivāls, kurā visa valsts dejo un dzied. Tās ir lietas, kas vieno cilvēkus un uzlabo viņu garastāvokli. Es domāju, tas viss ir nepieciešams.

Tomēr, runājot par sabiedrību, piemēram, Apvienotajā Karalistē tika veikts pētījums, kurā secināts, ka šī brīža jaunu cilvēku paaudze jūtas kā nelaimīgākā, kāda vien pastāvējusi, spriedzes un nelaimes izjūtas ziņā. Kā šo risināt?

Šis ir vienīgais iemesls, kāpēc Art of Living rūpīgi skatās uz agresijas un depresijas atgriešanos.

Ir jaunieši, kas ir ļoti agresīvi, viņi nezina, kāpēc viņi ir agresīvi. Daudzas reizes viņi nodara postu paši sevi, skrienot ar pieri sienā,

un nodara postu arī citiem. Vienā pusē šī problēma, otrā minētā nelaimība, depresija. Galvenais iemesls agresijai arī ir sajūta, ka esi nelaimīgs. Tāpēc esam izstrādājuši 57 dažādus kursus cilvēkiem, arī īpaši jauniešiem, un tas palīdz. Vienas nedēļas laikā cilvēks var saprast, ko nozīmē cita dzīves kvalitāte.

Kas ir nepareizie mērķi, uz kuriem tiekties? No jūsu skatu punkta, ja vispār ir kas nepareizs, bet tomēr - kas ir ne tie īstie sapņi, uz kuriem tiekties?

Nē, redzi, cilvēkiem var būt labi nolūki. Bet ceļš šo nolūku sasniegšanā var būt ļoti greizs. Tas var arī nedot to, ko cilvēki vēlas. Galu galā katrs grib būt laimīgs un izplatīt laimi, taču tā procesā var radīt daudz posta pats sev un citiem. Un te ir nepieciešama gudrība, viedums, vairāk apzināšanās. Viena nelaime ir, ka cilvēki ir pārāk savtīgi, domā tikai par sevi. Un tāpēc vairs nerīkojas ētiski.

Ētiski ir tad, kad tu nedari to, ko negribi, lai dara tev, pareizi? Tas ir pamatu pamats.

Tu negribi, lai citi tev dara pāri, bet pats dari pāri citiem. Tas ir nepareizi. Kad mēs izejam ārpus ētiskas rīcības, mēs zaudējam savus mērķus no redzesloka un tos vairs nevaram sasniegt.

Jūs teicāt, ka ir dažādi ceļi, dažādi cilvēki… Vai ir dažādi ceļi, kā sievietes un vīrieši tiecas pēc laimes, un kas tad būtu tie ceļi?

Es neesmu tik kvalificēts, lai runātu par vīriešu un sieviešu attiecībām. Taču vienu lietu varu pateikt par jebkurām attiecībām.

Kad pieprasām mīlestību, mēs iznīcinām mīlestību. Mīlestību nevajag pieprasīt.

Kad tu pieprasi cieņu un uzticēšanos, tu to nesaņem. Tev tā ir jāiedveš. Tev jāiedveš cieņa, tev ir jāiedveš uzticība. Cilvēkiem tas ir jāatceras. Diemžēl pēc kāda laika attiecībās cilvēki sāk pieprasīt cieņu. Tā nenotiek. Otra lieta - ja kāds ir nelaimīgs pats, viņš var citiem sniegt tikai nelaimi. Tev jābūt apmierinātam ar sevi. Lai tā būtu, tev jābūt brīvam no nomāktības un saspringuma. Ja neesi brīvs no nomāktības un spriedzes, tu dalīsi to citiem un vēl vairāk nomāktības un spriedzes parādīsies ģimenē un attiecībās. Lai būtu brīvs no nomāktības un spriedzes un būtu ar skaidru prātu un tīru sirdi, un patiesu rīcību, tev vajag meditāciju.

Tev vajag vingrošanu, tev vajag elpošanu, tev vajag jogu. Lai tiktu vaļā no stresa.

Tad tu redzēsi, kā attiecības kļūst daudz pilnīgākas, un tās būs laimīgas attiecības.

Jūs esat runājis arī par plaisu starp paaudzēm. Bez meditācijas kas vēl būtu darāms, lai risinātu šo situāciju?

Paaudžu plaisa ir bijusi vienmēr, arī agrāk. Vienu lietu, ko jauniem cilvēkiem vajadzētu zināt, - cienīt vecākos! Un vecākiem cilvēkiem vajadzētu zināt - iedrošināt jaunākos! Un pārāk nepieķerties konservatīviem uzskatiem. Viņiem ir jāļauj jauniem cilvēkiem atklāt pašiem savu patiesību. Protams, viņiem ir jāparāda ceļš. Vecākā paaudze zina, ka jaunajai paaudzei ir dažādas tehnoloģijas, audzināšanas vide ir cita, viņu sapņi ir citi, mērķi ir citi - lai jaunajiem tas ir! Tajā pašā laikā, dod viņiem vadlīnijas. Un jaunajiem cilvēkiem ir jāsaprot vecākā paaudze un tā jāciena. Jāizprot viņu sajūtas. Rūpes un dalīšanās. Ja tas nebūs jaunākajā paaudzē, ja tā būs pārāk patmīlīga, viņiem ir jāatceras, ka viņi to pašu dabūs atpakaļ no saviem pēctečiem. Piederības sajūta ir ļoti izšķirīga, lai šo plaisu mazinātu.

Jūs esat bijis vairākas reizes Lietuvā, pirmo reizi esat Latvijā, Rīgā. Jūsu sajūtas par Baltijas valstu iedzīvotājiem? Kā jūs viņus aprakstītu?

Ļoti jauki cilvēki. Ļoti mierīgi cilvēki. Ļoti skaisti. Es domāju, ka viņos ir labākais no divām pasaulēm - labākais no Austrumiem un labākais no Rietumiem. Ļoti patiesi cilvēki, mierīgi pēc savas dabas, ļoti uz sadarbību vērsti, radoši. Jā, dodiet viņiem iespēju, un viņi var sasniegt vēl vairāk. Jā.

Kas ir šis vēl vairāk, kas viņiem būtu jāsasniedz?

Viņi var daudz vairāk, viņi var izcelties dažādās jomās pasaulē. Protams, viņi ir labi sportā, mūzikā, zinātnē un tehnoloģijās. Ekonomikā šis reģions var sasniegt daudz vairāk, protams.

Atgriežoties pie jūsu personības. Ja jūs sniegtu padomu pats sev, kas būtu šis padoms?

Redziet, kad ideja pie manis atnāk, ķeros pie tās īstenošanas, tāpēc negaidu padoma, kas manī ienāktu. Kā teicu iepriekš, es nekad negatavoju savas runas, negatavojos - kam vajadzētu notikt, esmu pilnīgi apmierināts. Vienīgais, ko gribu, ir radīt smaidu visu sejās un redzēt pasauli kā brīvu vietu no vardarbības, spriedzes un konfliktiem. Tas ir vienīgais, kas man ir jāsaka.

Kā tas notika? Tā bija ātra atklāsme, sākt dzīvot tagadnes mirklī, vai tas ir lēns ceļojums soli pa solim?

Ar mani tas notika ļoti agrā jaunībā. Šī sajūta jau tur bija.

Bet 1982.gadā man bija 10 klusuma dienas, un kopš tā laika šīs zināšanas nāca, kā dzejas rindiņas nāk dzejniekam.

Mēs dzīvojam informatīvajā troksnī. Cik daudz klusuma, protams, ir spekulatīvi tā rēķināt, bet tomēr - cik daudz klusuma cilvēkiem vajadzētu sev sniegt diennakts laikā?

Klusums ir labs. Klusums nostiprina enerģiju. Katram cilvēkam vajadzētu sev ņemt vairākas klusuma dienas ik pusgadu, ja ne ik pa četriem vai trim mēnešiem. Un pavisam noteikti vairākas dienas gadā. Ir viena valsts pasaulē, un šī valsts paliek klusa vienu dienu gadā. Bali sala Indonēzijā. Viņi ievēro klusumu vienu dienu. Es teiktu, klusuma ievērošana ir viena lieta. Tajā pašā laikā iekšējā miera un klusuma atrašana ir cita lieta, par spīti informatīvajam troksnim. Un šī prasme, atrast iekšējo mieru un klusumu, ir kaut kas, kas ir jāmācās. Tas neatnāk pie tevis dabīgi. Redzi, tev ir desmit pirksti, bet, lai spēlētu ģitāru, tev ir jāmācās. Lai spēlētu klavieres, ir jāmācās. Līdzīgi ar iekšējo klusumu - tas pie mums var atnākt, ja mazliet pamācāmies par meditāciju. Tas prasa tikai trīs dienas, divas stundas katru dienu - un var iemācīties, kā meditēt. Tad tev ir klusums allaž ķešā.

Ja mēs runājam par meditāciju un ceļu pie meditācijas, ir tūkstoši, simtiem tūkstošu skolotāju pasaulē, kas māca…

Simtiem tūkstošu ir arī meditācijas veidu, daudz dažādu veidu… Art of Living mēs piedāvājam virkni tehniku. Es pats veicu daudzus ierakstus lietotnē Sattva App. Ir daudz pieeju vadītajām meditācijām. Var lietot šīs lietas. Mērķis visām meditācijām ir viens, veidi dažādi…

Bet tomēr, kā cilvēkam atpazīt īstu skolotāju aiz piedāvājuma? Pavisam noteikti es ticu, ka ir cilvēki, kas paši pasniedz kaut ko bez zināšanu aizmugures. Kā no normāla cilvēka skatpunkta atpazīt īstu dzīves skolotāju, dzīves mākslas skolotāju?

Īsts skolotājs dara, ko saka. Viņš nesaka vienu lietu un nedara citu. Iet paša teiktā pēdās. Otrkārt, sirds skaidrība. Tavi nolūki ir skaidri. Tev pašam nav savtīga ieguvuma. Vienīgais ieguvums ir spēja mācīt citus. Tātad nekā, ko iegūt savtīgi, sirds skaidrība, labi nolūki, vēlme radīt ieguvumu tiem, kas mācās. Un trešā lieta ir - visam jābūt pamatotam ar zināšanām. Nevis, ka pamācies šo un to un pats sāc mācīt… Ir daudz cilvēku, kas ir viduvējības. Kad viņi sāk iegūt uzmanību, gandrīz izveido savu mācību. Skolotāja kvalitātes ir jūtamas cilvēkā. Tās ir vibrācijas, kas runā vairāk par vārdiem. Pozitīvas vibrācijas, ko var izjust.

Mēs esam TVNET interneta platformā, un cilvēki mūs skatās savos ekrānos. Kas varētu būt viens vienkāršs, praktisks rīks, lai noņemtu stresu? Mēs tiekam skatīti dažādās vidēs - darbā, mājās, mēs nezinām, kur… Viens vienkāršs, praktisks instruments!

Viena vienkārša, praktiska lieta -

vismaz 10 minūtes veiciet kādu elpošanas vingrinājumu katru dienu. Elpojiet dziļi! Jūs dzīvojat tik labā vietā!

Šeit ir tīrs gaiss, vide ir tik tīra un skaista… Neaizmirstiet pievērsties savai elpai, kas uztur jūsu dzīvību. Veiciet elpošanas vingrinājumus! Un otrs novēlējums - turpiniet smaidīt!