/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/04/7944204t1ha8a2.jpg)
Arheologi, veicot izrakumus mūsdienu Izraēlas teritorijā, uzgājuši pilsētas atliekas, kurā, iespējams, mitinājušies trīs no divpadsmit Jēzus Kristus mācekļiem.
Izraēlā, iespējams, atrasta Jēzus mācekļu dzīvesvieta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pilsētas drupas atrastas Kinnereta ezera - zināms arī kā Galilejas jūra un Tibērija ezers - krastā - teritorijā, kas jau iepriekš tika uzskatīta par Senās Romas pilsētas Jūlijas vēsturisko atrašanās vietu un Jēzus Kristus mācekļu dzīvesvietu, vēsta izdevums «Haaretz».
Pētnieki uzskata, ka atrastās romiešu pirts atliekas liecina par senas pilsētas eksistenci šajā vietā un, lai arī diskusijas nerimst, visticamāk, tā ir senā Jūlijas pilsēta.
Ebreju vēsturnieks Jozefs Flāvijs rakstīja, ka valdnieks Filips Hērods, bibliskā valdnieka Hēroda dēls, Betsaidas ciemu pārveidoja par romiešu pilsētu un pārdēvēja to par Jūliju, kas godināja Jūliju Augusti (Līviju Druzillu) – Romas imperatora Tibērija māti.
«Jozefs Flāvijs rakstīja, ka valdnieks Betsaidas ciemu pārveidoja par polisu, bet viņš neminēja, kur tieši tas ir noticis, tomēr, tagad atklājot šo romiešu publisko pirti, ir skaidrs, ka te norisinājusies urbānā dzīve,» komentēja profesors Mordehajs Aviams (Mordechai Aviam).
Savukārt Jāņa evaņģēlijā ir minēts, ka Jēzus Kristus mācekļi - Filips, Andrejs un Pēteris - dzīvoja Betsaidas ciemā.
Arheologi jau noskaidrojuši, ka zem bizantiešu celtņu atliekām, kas atklātas jau iepriekš, slēpjas vecāko romiešu ēku drupas, māla lauskas, mozaīkas un jau minētās pirts atliekas.
Atrastas arī divas senas romiešu monētas: bronzas monēta datējama ar mūsu ēras 2. gadsimtu, bet sudraba monēta - ar imperatora Nērona valdīšanas laiku (mūsu ēras 65. vai 66. gadu).