«Sektās neviens nevienu netur – teorētiski no tās var aiziet jebkurā brīdī, bet praktiski...» atceras bijušā Jehovas liecinieku sekotāja no Rīgas, kuru organizācijā iesaistīja viņas māte. Jaunietei tika aizliegts svinēt dzimšanas dienu, iegūt augstāko izglītību un kontaktēties ar cilvēkiem, kas nav sektas sekotāji. Tajā pašā laikā tika apspiesti jebkādi jaunietes centieni mēģināt analizēt notiekošo. Portāla TVNET krievu valodas versija piedāvā kārtējo rakstu sērijas «Uzmanību, sektas!» stāstu.
Savā pieredzē dalās 24 gadus vecā Liene (vārds mainīts): «Mums bija pietiekami liela ģimene. Māte, tēvs, es un divi mani brāļi. Kad man bija 15 gadu, mani vecāki izšķīrās, māte to ļoti pārdzīvoja. Mans vecākais brālis jau bija precējies un nedzīvoja kopā ar mums. Tēvs aizgāja no ģimenes, bet ar mani un jaunāko brāli viņš turpināja uzturēt attiecības – mēs braucām ciemos, pavadījām kopā laiku.
To, ka māte iestājusies sektā, es uzreiz nesapratu. Pareizāk sakot, to, ka tā bija sekta, es sapratu krietni vēlāk. Māte pēc darba sāka tikties ar «līdzīgi domājošajiem» un atgriezties mājās pacilātā noskaņojumā – es biju priecīga, ka viņa vairs necieš šķiršanās dēļ.
Vienreiz mamma ierosināja man aiziet ar viņu uz kaut kādu īpašu, tematisku pasākumu. Tad es uzzināju, ka viņa apmeklē Jehovas lieciniekus. Sākotnēji viss bija pavisam «nevainīgi» - man parādījās jauni draugi, ar kuriem es pavadīju laiku. Viņi bija tādi paši «liecinieku» bērni kā es.
Atceroties to laiku, es varu pārliecināti teikt, ka jehovieši īpašumus vai naudu nevienam neatņēma, tomēr ar manipulācijas palīdzību viņi panāca, ka cilvēki sāk justies vainīgi, ja nav atdevuši Dievam desmito tiesu.