Tikšanās ar Dievu aiz VEF tilta: sludinātājs, politiķis un kafejnīcas saimnieks (199)

«Lībrostobogorosteija,» tā vai tamlīdzīgi mikrofonā sauc Līga. Man precīzi neizdodas atšifrēt tikko dzirdēto, tomēr izskatās, ka sanākušie zina gan šo, gan citus līdzīgus «vārdus», kas man neko neizsaka. Tikmēr sieviete, kura sēž man aiz muguras, rada pavisam nesaprotamas skaņas, kaut ko starp «kis kis kis» un «omm omm».

Šādas lūgšanas tiek atkārtotas vairākas reizes, to laikā sludinātāji arī dažādos veidos aicina uzticēties Dievam, atsakoties no savas domāšanas. «Lai mēs būtu brīvi,» sauc Līga.

«Mēs neanalizējam, mēs nepaļaujamies uz savām domām, mēs savas domas un sirdi pilnībā nododam Dievam. Mēs uzticamies tev, Kungs, ved mūs aiz sevis,» kopā ar sludinātāju skandē sanākušie.

«Prieka vēstij» pieder liela divstāvu ēka Bērzaunes ielā Rīgā. Šajā kompleksā ir sporta zāle, baseins, kafejnīca, veikals, bērnu istabas, televīzijas studija, biroju telpas un daudz kas cits.

Es kāpju lejā pa platām kāpnēm uz ģērbtuvi, lai nomainītu akumulatoru savai slēptajai kamerai. No kāda kabineta iznāk divas jaunas sievietes.

«Lūk, tūlīt, tūlīt viņas sagrābs mani aiz rokas un gribēs zināt, kas esmu, prasīs manu kontaktinformāciju – tā, kā tas notika, kad iepriekš apmeklēju organizācijas «Atdzimšana» sanāksmi,» es nodomāju.

Tomēr nē, jaunās sievietes ir iegrimušas sarunā un man uzmanību nemaz nepievērš.

Pēc brīža atgriežos kalpošanas zālē, kas atgādina koncertzāli. Kalpošana noslēdzas ar lūgšanu par «dievnamu», ko gaida būvdarbi un remonts.

Sludinātājs kaismīgi pateicas visiem, kas nav bijuši vienaldzīgi, un sauc priekšā tos, kas pārdzīvo īpaši smagas problēmas.

Cilvēki sapulcējas vairākās mazākās grupiņās, apskaujas un šūpojas, bet pēc neilga laika atgriežas savās vietās.

Daļa cilvēku turpina sarunāties, savukārt citi savāc savas mantas un dodas uz izeju.

Pēc dievkalpojuma «Prieka vēstī» mani uzrunā jauniete. Mēs izejam no ēkas, kas vairāk atgādina konferenču zāli, nevis dievnamu.

- Labvakar! Jūs pie mums pirmo reizi?

- Jā.

- Es gan jau šeit astoņus gadus nāku. Nāciet vēl, pie mums šeit ir ļoti labi.

Jauniete, kuru pirms aptuveni stundas redzēju transam līdzīgā stāvoklī, uzsēžas uz velosipēda un aizbrauc.

Tā vien šķiet, ka mana ciemošanās «Prieka vēstī» palikusi nepamanīta. Pretēji manai priekšnojautai man neviens nelūdza atstāt savu kontaktinformāciju.

Sektas kļūst mazāk «radikālas»

Organizācijas «AntiSekt» vadītājs Viktors Jolkins norāda, ka mūsdienās daudzas sektas vairs nav tik «radikālas» kā iepriekš. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un šā gadsimta sākumā šāda veida organizācijas rīkoja gan masveida «eksorcisma» un hipnozes seansus, gan mēģināja citiem psiholoģiskiem paņēmieniem manipulēt ar sekotājiem. Tas tika darīts ar vienu galveno mērķi – lai no saviem sekotājiem izvilinātu pēc iespējas vairāk naudas.

«Starp šādiem destruktīviem kultiem bija arī «Prieka vēsts», tomēr šodien viņi ir krietni mērenāki,» skaidro Jolkins.

Viņš piebilst, ka spiediens uz «klientiem» ir mazinājies, vairākas prakses, kas plaši tika lietotas vēl pirms 10 vai 15 gadiem, šobrīd pazudušas no sektu ikdienas dievkalpojumiem. Nav gan izslēgts, ka šādi paņēmieni tiek izmantoti slēptā formā.

Jolkins norāda, ka joprojām internetā ir iespējams aplūkot video, kas uzņemti pirms aptuveni desmit gadiem, un kuros redzami «Prieka vēsts» eksorcisma seansi.

Gleške-Ļedjajevs-Šlesers

Pēc pirmās publikācijas rakstu sērijā «Uzmanību, sektas!» man īsziņu atsūtīja friziere, pie kuras iepriekš biju pierakstījusies. Īsziņā friziere paziņoja, ka pieraksts tiek atcelts un ka man būtu labāk meklēt citu meistari.

Izskaidrojumu šādam frizieres lēmumam rodu, aplūkojot viņas profilu sociālajā tīklā «Facebook», - sieviete gandrīz katru dienu dalās ar «Prieka vēsts» publicēto informāciju.

Pēc pirmā raksta, kurā tika pieminēta arī «Prieka vēsts», portāls TVNET saņēma arī vēstuli no «Prieka vēsts» vadītāja Viļņa Gleškes.

«Informācija – ir safabricēti meli, kas neatbilst patiesībai un ir uzskatāmi par nomelnošanu. [..] Mēs pieprasām pārtraukt nomelnot reģistrētu kristīgo kopienu, kas jau ilgstoši sadarbojas ar pašvaldībām,» teikts Gleškes vēstulē.

Kristīgā kopiena «Prieka vēsts» tiešām ir oficiāli reģistrēta organizācija – jau kopš 1996.gada. Šobrīd organizācijas valdē ir astoņi cilvēki, ieskaitot Vilni Gleški un viņa sievu Līgu.

Vilnis Gleške arī ir vienīgais valdes loceklis SIA «Prieka vēsts», kam pieder kafejnīca, kas atrodas «Prieka vēsts» kompleksā Bērzaunes ielā.

Saskaņā ar pēdējiem «Firmas.lv» datiem SIA «Prieka vēsts» 2016.gadā strādāja ar 99 868 eiro apgrozījumu.

Periodā no 2007. līdz 2015. gadam Vilnis Gleške bija arī privātskolas «Harmonija» valdē. «Harmonijas» saimnieciskā darbība šobrīd ir pārtraukta.

Šī mācību iestāde vairākas reizes nonāca mediju uzmanības centrā – gan saistībā ar algu neizmaksāšanu pedagogiem, gan arī neatbilstību dažādām prasībām, piemēram, skolā nebija ēdnīcas, tāpēc bērni bija spiesti pusdienot mūzikas klasē. «Harmonijai» uzmanību pievērsa arī Izglītības un zinātnes ministrija, jo mācību iestādes administrācija neievēroja dokumentu iesniegšanas termiņus.

Savukārt šā gadsimta sākumā Gleške bija arī Jaunās Kristīgās partijas valdē. 2001.gadā šī partija tika pārdēvēta par Jauno partiju, bet vēlāk – par Pirmo partiju, kura tautā tika dēvēta arī par mācītāju partiju.

Saskaņā ar informāciju no vairākiem avotiem, šo partiju finansiāli atbalstīja arī Alekseja Ļedjajeva vadītā reliģiskā organizācija «Jaunā paaudze». Šīs partijas līderis bija par vienu no Latvijas oligarhiem uzskatītais Ainārs Šlesers.

Portāla TVNET krievu valodas versija apmeklēja vairāku reliģisko kultu sanāksmes, redzēto nofilmēja ar slēpto kameru un aprunājās ar sektās esošiem cilvēkiem. TVNET aprunājās arī ar ekspertiem. Projekta «Uzmanību, sektas!» gaitā TVNET krievu valodas versija vairāku rakstu sērijā stāsta par to, kas notiek aiz šo «garīgo centru» durvīm.