Lietuva cer, ka Baltkrievijai neizdosies līdz galam īstenot Astravjecas AES projektu (1)

Intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio viņš paudis cerību, ka pašreizējās valdības un Seima lēmumi nepieļaut, lai šai spēkstacijā saražotā elektroenerģija nenonāk Lietuvas tirgū, ļaus nodrošināt, ka Astravjecas projekts izrādīsies ekonomiski neizdevīgs.

«Domāju, mēs labi apzināmies, ka pašlaik, kad jau tiek runāts par drīzu kodoldegvielas piegādi un ielādēšanu reaktoros, būtu grūti runāt par citiem [projekta bloķēšanas] ceļiem. Tomēr tas, kas jau paveikts gan tehniski, gan politiski, manuprāt, tiešām ļauj pieņemt, ka šo projektu, kas, mūsuprāt, nav drošs, (..) nebūs iespējams īstenot līdz galam,» spriedis premjers. «Ja to tiks mēģināts darīt, domāju, ka tas ekonomiski neatmaksāsies un būs sarežģīti.»

Vienlaikus viņš kritizējis šobrīd opozīcijā esošās partijas «Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti» premjera Andrjus Kubiļus valdību, kas darbojās no 2008. līdz 2012.gadam, paziņodams, ka tā neesot ieņēmusi stingru nostāju vai pat «sastrādājusies ar Baltkrieviju», runājot ar Minsku par kopīgu atomelektrostaciju attīstīšanu gan Lietuvā, gan Baltkrievijā un par kopīgu tirgu.

Kubiļus šīs apsūdzības nosaucis par nepatiesām, vienlaikus norādot, ka pašreizējā valdošajā koalīcijā ir cilvēki, kuriem būtu jāuzņemas atbildība par to, ka izjuka Visaginas AES projekts Lietuvā, kuram būtu jānovērš Astravjecas AES celtniecība.

«Premjers saka pilnīgu nepatiesību, tautas valodā runājot, melo. Mēs pielikām lielas pūles, lai Astravjecas AES netiktu celta. Mēģinājām iekārdināt baltkrievus pārcelt savus plānus uz Lietuvu, piedāvājām viņiem piedalīties Visaginas celtniecībā, lai viņi neceltu Astravjecu, bet, kad kļuva zināms, ka celtniecība tomēr sākusies, mēs bijām vienīgā valdība, kas vērsās visās starptautiskajās organizācijās, skaidri deklarējot, ka šī celtniecība pārkāpj visas starptautiskās konvencijas,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.

Jau 2010.gada aprīlī Kubiļus Baltkrievijas premjerministram Sergejam Sidorskim izteica bažas un aizrādījumus par spēkstacijas vietas izvēli Lietuvas robežas tuvumā. Vienlaikus toreizējais Lietuvas valdības vadītājs izteicās, ka abas valstis varētu attīstīt sadarbību enerģētikā, un piedāvāja arī dalīties Lietuvas pieredzē kodolenerģētikas uzraudzības institūcijas veidošanā.

Tai pašā gadā Kubiļus, runājot par plāniem celt Lietuvā jaunu AES, izteicās, ka aktīvāka sadarbība ar Baltkrieviju Lietuvai varētu palīdzēt pārliecināt Minsku atteikties no saviem plāniem attiecībā uz Astravjecu.

Kā ziņots, Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.

Šobrīd paredzēts, ka kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Baltkrievija cer pirmo reaktoru rūpnieciskai elektroenerģijas ražošanai sagatavot līdz 2019.gada nogalei, bet otro reaktoru plānots iedarbināt 2020.gada vidū.

Būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» meitassabiedrība «Atomstrojeksport».

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Lietuva solījusi bloķēt Astravjecā ražotās elektroenerģijas importu, bet citas Eiropas valstis nav atsaukušās Viļņas aicinājumam lemt par plašāku šīs spēkstacijas boikotu.

Visaginas AES projektu Lietuva gatavojās īstenot kopā ar Latviju, Igauniju un sākotnēji arī ar Poliju, 2011.gadā izraugoties par tā stratēģisko investoru Japānas kompāniju «Hitachi», bet gadu vēlāk lietuvieši konsultatīvā referendumā visai pārliecinoši pauda noraidošu attieksmi pret jaunas kodolspēkstacijas būvi.