«airBaltic» reiss pusceļā veic ārkārtas nosēšanos: pasažierus izsēdina, bet tālāk - lido, kā gribi? (21)

Reiss aizkavējās jau Rīgā. Bet pasažieri tobrīd vēl nenojauta, ka nepilnu stundu pēc pacelšanās lidmašīna nolaidīsies citā valstī, nevis plānotajā galamērķī.

«Apmēram 45 minūtes pēc izlidošanas (..) kapteinis optimistiski paziņoja - dāmas un kungi, mums iededzies brīdinājums par degšanu un mēs veiksim steidzamu nolaišanos Kopenhāgenā,» sacīja pasažiere. «Dūmu smaku nejutām, panikas nebija. Atmosfēra salonā bija mierīga līdz tam brīdim, kad pa lidmašīnas logiem pamanījām, ka mūs pavada iznīcinātājs. Tikai pēc tam uzzinājām, ka dūmu trauksmes gadījumā pārbauda, vai nedeg lidmašīnas ārpusē.»

«Kad jau sākām nolaisties, bija aizdomīgs troksnis - nekas vairāk. Bet nolaidāmies normāli, apstājāmies. Paskatījāmies pa logu un ieraudzījām ugunsdzēsēju mašīnu un policiju.

Vēl pēc desmit minūtēm mums lika izkāpt ar vārdiem: «Par jums parūpēsies!»

Izkāpām. Varbūt «airBaltic» pārstāvniecība arī bija, bet tranzīta lidojumu zālē (kur mūs visus aizsūtīja) neredzējām savu aviokompāniju, tāpēc aizgājām uz SAS - Skandināvijas valstu vadošā pārvadātāja biroju. Sākām ņemt numuriņus, lai varētu ar viņiem parunāt.

Darbiniece mums skaidroja: ««airBaltic» cenšas atrisināt jūsu problēmu, jums jāgaida.» Katram iedeva iedeva informatīvu bukletu ar Latvijas klientu apkalpošanas numuriem, ēdiena talonu, ar kuru pietika, lai nopirktu sviestmaizi un jogurtu, un lika gaidīt. Viss! Vairs «airBaltic» ar mums nekomunicēja.

Nezinājām, kā to saprast - risiniet paši savas problēmas kā gribat?

Laiks gāja uz priekšu, kāds periodiski piegāja pie SAS galdiņa, bet saņēma atbildi - gaidiet. Kad cilvēki saprata, ka nekas nenotiek, grupiņa aktīvāko nolēma rīkoties. Es nolēmu piezvanīt mūsu aviokompānijai uz norādīto numuru. Bet kas to būtu domājis, ka nebūs nemaz tik viegli sazvanīt? Viens zvanīšanas seanss ilga desmit minūtes - neveiksmīgi, pēc tam vēl un vēl.

Tā arī nosēdējām līdz vakaram. Es biju vienīgā, kurai bija latviešu numurs, - un brīnums! - beigās sazvanīju! Otrā galā operatore piedāvāja divus variantus. Pirmais - lidot nākamajā dienā plkst.15.00 ar tiešo reisu. Vai arī astoņos no rīta caur Briseli uz Amsterdamu. Solīja nosūtīt atkārtoto rezervāciju e-pastā. Kur pārlaist nakti? Nekur! Jā, «airBaltic» kompensē 70 eiro. Pati nemeklēju, bet mūsu grupa centās to nokārtot -

protams, brīvu viesnīcas numuru nav, bet tie, kas pieejami... Izskanēja summa ap 600 eiro.

Nācās savu telefonu aizdot citiem. Piemēram, ģimene no Krievijas ar mazu bērnu nezināja, ko darīt. Vēl kāds padzīvojis Gruzijas pilsonis ar vecu «pogu» telefonu nesaprata, kas tas tāds - e-pasts un vēl jo vairāk, kas ir «rebukings». Būtībā arī viņu problēmas nācās risināt. Vienīgā vērtīgā informācija, ko mums pēc pašu iniciatīvas sniedza lidostas darbinieki, - kuros lidostas sektoros visērtāk pārnakšņot. Tur arī aizgājām. Kopumā pagulēju pusstundu,» atceras pasažiere.

«Nākamajā rītā viena sieviete izlidoja ar reisu astoņos no rīta, citam nācās lidot plkst.12.00, kāds nosēdēja diennakti līdz plkst.15.00. Mans galvenais iebildums - kāpēc apsolīt un beigās neko neizdarīt? Man ir, ar ko salīdzināt. Pirms apmēram mēneša mēs ar «Lufthansa» lidojām uz Frankfurti, bet briesmīgā laika dēļ tika atcelti teju visi reisi.

Bet toreiz visa informācija bija pieejama, visiem izsūtīja īsziņas, informējot, ka rezervēti jauni lidojumi, nosūtīja iekāpšanas kartes.»

Viņa norāda, ka vairāki pasažieri grasījušies rakstīt sūdzības.

«airBaltic» pārstāve Alise Briede portālam rusTVNET apstiprināja, ka 13.jūnijā tehniskas problēmas dēļ reiss tika novirzīts uz Kopenhāgenu.

««airBaltic» atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām un izmaiņām ceļojuma plānos. Atceltu lidojumu gadījumā «airBaltic» aktīvi strādā, lai pēc iespējas ātrāk piedāvātu alternatīvas ceļošanas iespējas. Tiesa, šādos gadījumos jāņem vērā, ka klientu atbalsta centra telefons saņem daudz zvanu un gaidīšanas laiks var būt ilgāks.

Šajā situācijā visi pasažieri tika pārreģistrēti uz tuvākajiem iespējamajiem reisiem, kā arī saņēma maltīšu kuponus. Tie pasažieri, kuri rezervācijā bija norādījuši savu telefona numuru, īsi pēc reisa atcelšanas saņēma īsziņu, kurā pieejama nepieciešamā informācija,» skaidro Briede.

«Ja klientu atbalsta centru neizdodas sazvanīt uzreiz, pasažieriem ir iespēja vērsties pie mūsu virszemes apkalpošanas partneriem,» viņa norāda. «Lai izvairītos no līdzīgām situācijām, aicinām pasažierus rezervācijā norādīt savu telefona numuru, ļaujot mums laicīgi informēt klientus par lidojumu izmaiņām. Ja rezervācija lidojumam veikta caur ceļojumu aģentūru, lūdzam klientus pārliecināties, ka aģentūra rezervācijā ir norādījusi pasažiera telefona numuru.»