Azartspēļu rīkotāji gatavi ar Rīgas pašvaldību tiesāties Eiropas līmenī

Komitejas sēdē šodien atkal tika spriests par turpmāko azartspēļu likteni Rīgā. Tā kā pērn rudenī Rīgas dome jau pieņēma lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ziņojumu sāka domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiesā atrodas 40 lietas pret pašvaldību, kas saistītas ar šo lēmumu. «Divas lietas ir apvienotas un viena izbeigta pēc paša iesniedzēja lēmuma. Pirmajā instancē ir izskatītas jau 25 lietas un 13 no tām spriedumi ir par labu pašvaldībai. Sešas lietas ir nonākušas līdz apgabaltiesai,» sacīja Liepiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale pastāstīja, ka patlaban pēc objekta statusa un atrašanās vietas atbilstošas Rīgas teritorijas plānojumam no 2006.-2018.gadam ir 108 spēļu zāles. 93 no tām atbilst objekta statusam, bet 15 esošās zāles jau tagad neatbilst objekta statusam. Taču balstoties uz pirmo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam redakciju, nākotnē atbilstošas būs vien 36 zāles, jo jaunajā plānojumā spēļu zāles būs atļauts izvietot tikai jauktas apbūves centra teritorijās.

Pēc Purmales paustā, sabiedrība viedokli par šo jautājumu pagaidām paudusi nav ne pozitīvā, ne negatīvā ziņā, taču LSBA pārstāvji esot norādījuši, ka pašvaldība, nosakot atļauju atrasties zālēm tikai viena veida apbūves teritorijā, ir rīkojusies nelikumīgi. Šī gan esot tikai sākotnēja plānojuma iecere, taču darbs pie tā izveides vēl tikai rit, tādēļ departaments ir gatavs uzklausīt gan deputātu, gan iedzīvotāju ieteikumus.

Savukārt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne klātesošajiem pauda pārliecību, ka jau patlaban azartspēļu bizness tiekot kontrolēts pietiekoši stingri, jo ir stingras prasības gan telpu izvietojumam un to atrašanās vietai, gan azartspēļu atļaujām, kā arī apsardzes pasākumu īstenošanai un arī pašu spēļu automātu tehniskajām prasībām. «Protams, uzlabojumi ir nepieciešami daudzās jomās, taču nav tā, ka nekas netiktu kontrolēts,» pauda Birne.

LSBA vadītājs Ludeks atgriezās pie jautājuma par pašreiz aktuālajām tiesvedībām un sacīja, ka «deputātus var iepriecināt», jo visas šīs tiesvedības, visticamāk, ies līdz Eiropas un pat Satversmes tiesai. «Valsts budžetā šīs 42 aizvērtās zāles liks zaudēt vismaz piecus miljonus eiro katru gadu,» sacīja Ludeks. Viņš arī norādīja, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas, azartspēļu zālēs nav izteiktu sabiedriskās kārtības problēmu un tur nenotiek nekādas nekārtības vai pārkāpumi. «Ja arī šādas problēmas ir, tad tās ir minimālas, salīdzinot ar citām izklaides vietām,» sacīja Ludeks.

Jautājumu sesiju sēdē uzsāka deputāts Juris Jurašs (JKP), kurš taujāja, vai tiešām tik liela mēroga bizness nav cilvēku interešu aizskārums, jo tā neesot nekāda izklaides vieta, bet gan iestāde, kur lielākā daļa cilvēku nospēlē pēdējo naudu. «Mēs esam veikuši pētījumu un teju 80% respondentu atzīst, ka spēļu zāles ir jāslēdz. Kāds ir pamatojums to nedarīt,» prasīja Jurašs.

Birne uz to norādīja, - ja pilnībā aizliegs azartspēles, situācija «izies no rāmjiem», jo pieprasījums pēc azartspēlēm būs vienalga. «Bizness aizies pagrīdē un to kontrolēt nebūs iespējams. Tieši pašreizējā licencēšana kaut cik sakārto šo jomu,» sacīja Birne. Viņa arī skaidroja, ka katrs cilvēks pats izvēlas kā iztērēt pēdējos 20 eiro. «Protams, ja viņš kaitē sev un ģimenei, tā ir problēma un par to ir jāuztraucas. Līdz šim pētījumu par azartspēļu kaitējumu sabiedrībā nav bijis, bet patlaban tādu veic Veselības ministrija un Rīgas Stradiņa universitāte,» paziņoja pārstāve.

Deputāts Lauris Ērenpreiss (V) interesējās, pēc kāda principa Rīgas teritorijas plānojumā tika izvērtēta spēļu atrašanās vieta un vai ir vērtēts vai blakus nav skola, lombards, «točkas» un tamlīdzīgas vietas. Purmale skaidroja, ka nosakot jaukta centra apbūves zonējumu azartspēles ņemtas vērā netika un lēmums par to atrašanās vieta konkrētajā izbūves zonā tika pieņemts tikai pēc tam.

Vēl Ērenpreiss jautāja, vai LSBA zina, cik cilvēki šīs atkarības dēļ izdara pašnāvības un cik ģimenes tiek izputinātas. Ludeks sacīja, ka šādu ciparu viņam nav un viņam neesot zināmi cilvēki, kuri azartspēļu dēļ būtu atvadījušies no dzīves. Viņš arī vērsa uzmanību, ka azartspēles ir arī interaktīvā vidē, bet deputāti pievēršas tikai dzīvē redzamajām. Arī Birne norādīja, ka spēlētāju skaits pieaug tieši virtuālajā vidē un 2017.gada beigās reģistrētu lietotāju esot bijis vairāk nekā 200 000, kas esot arvien pieaugoša problēma.

Deputāte Juta Strīķe (JKP) Ludekam jautāja vai viņš zinot, kas ir sociāli atbildīgs bizness. Ludeks atbildēja, ka «kaut ko dzirdējis esot», uz ko Strīķe atkal prasīja vai viņam tādā gadījumā nebūtu jāveic pētījumi un jārūpējas par tiem, kas cieš no viņa biznesa. Ludeks sacīja, ka tas ir valsts uzdevums - skatīties kā šis bizness attīstās un, ka azartspēļu organizatori nevar noskaidrot cik cilvēki veic pašnāvību azartspēļu dēļ. Viņš arī norādīja, ka viņu mājaslapā tomēr ir atrodami vairāki pētījumi gan par azartspēļu ietekmi uz ģimeni, gan citām jomām.

Debašu sadaļā Jurašs pauda viedokli, ka ne no vienas puses nav sadzirdējis patiesu vēlmi šo «spēļu elli» ierobežot un sagrožot un, ka darbībām jābūt daudz aktīvākām.

Arī deputāte Eiženija Aldermane (GKR) sacīja, ka «mokas bezspēcībā», jo neredz vēlmi no valsts puses rosināt kādas izmaiņas. Viņa arī norādīja, ka visa šī biznesa nauda ir «asins nauda» un šī problēma ir jārisina valstiskā līmenī. «Pirms 1,5 mēneša manā mājā izdarīja pašnāvību 24 gadus veca sieviete, jo viņas vīrs bija nospēlējis visu, kas ģimenei piederēja. Tādu cilvēku skaits ir milzīgs un šis jautājums ir jārisina, taču pašvaldībai ir vajadzīga palīdzība no valsts,» sacīja Aldermane.

Komitejas vadītājs Dainis Turlais (GKR) pauda viedokli, ka domē visām partijām ir vienots viedoklis par to, ka azartspēles pilsētā ir jāierobežo.

«Rīdzinieku vairums ir pret azartspēļu zālēm un nav šaubu, ka dome nobalsotu par visu spēļu slēgšanu, ja vien varētu. Taču likumi valstī šobrīd neaizliedz azartspēles un mēs nevaram balsot par to, ko mums neļauj likums. Tādēļ es ceru, ka valstiskā līmenī drīzumā tiks noteikts skaidrs regulējums par to, ko drīkst darīt valsts un ko - pašvaldība. Mēs visi gribam padarīt Rīgu par pilsētu bez azartspēlēm un agri vai vēlu mēs to panāksim,» sacīja Turlais.