Eksperte: Lidl un IKEA ienākšana Latvijā veicinās tūristu pieplūdumu

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: AFP/SCANPIX

Vācijas zemo cenu veikalu ķēdes «Lidl» un Zviedrijas mēbeļu kompānijas IKEA ienākšana Latvijas tirgū veicinās tūristu plūsmas pieaugumu, uzskata Biznesa augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.

Kā informēja augstskolā, daļa iedzīvotāju abu veikalu tīklu ienākšanu Latvijā vērtē pozitīvi gan iespējamo zemo cenu dēļ, gan tādēļ, ka IKEA produkcijas iegādes nolūkos nebūs jādodas uz Viļņu. Tomēr daļu uztrauc «Lidl» un IKEA ienākšanas ietekme uz vietējiem ražotājiem un konkurences saasināšanās uzņēmēju vidū par ierobežoto darbaspēku.

Driņķes ieskatā, minēto veikalu tīklu ienākšana Latvijas tirgū nodrošina iespēju piesaistīt viesus no kaimiņvalstīm, piedāvājot ne tikai iespēju iepirkties, bet iegādāties virkni papildu pakalpojumu, tādējādi veicinot vietējo uzņēmēju ieņēmumu pieaugumu.

«Tūristi tērē ne tikai veikalā. Taču daudz kas būs atkarīgs no mūsu pašu attapības un uzņēmības – vai būs aktīvi uzņēmēji, kas netālu no šiem veikaliem atvērs restorānus vai kafejnīcas, vai spēsim nodrošināt komunikāciju ar iepirkšanās tūristiem viņiem ērtā veidā un valodā, vai radīsim pietiekami vilinošu piedāvājumu, lai pēc iepirkšanās viņi nedotos uzreiz mājās, bet uzkavētos Rīgā vēl vienu vai dažas dienas,» skaidroja «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne.

Runājot par «Lidl» un IKEA ienākšanas iespējamo ietekmi uz darba tirgu, kurā pašlaik ir izteikts darbinieku trūkums, Driņķe sacīja, ka abu veikalu tīklu nodrošinātās papildu darbavietas radīs papildu konkurenci starp funkcionāla līmeņa darbiniekiem, radot tiem lielākas izvēles iespējas. «Jā, mūsu uzņēmējiem būs jāpacīnās par darbiniekiem, un to veiksmīgi var darīt, piedāvājot vilinošāku atalgojumu un citus bonusus. Aicinātu vietējos uzņēmējus nedomāt kategorijā – man tagad būs vēl grūtāk atrast darbiniekus, - bet izpētīt, kā katrs var iegūt no tirdzniecības milžu ienākšanas,» uzsvēra eksperte.

Viņa arī norādīja, ka kaut gan iepriekš izskanējušas arī bažas par IKEA radīto apdraudējumu uz pašmāju mēbeļu ražotājiem, ir svarīgi saprast, ka gan IKEA, gan vietējo ražotāju mērķauditorija nepārklājas. «IKEA ir savs klientu loks, liela daļa no kuriem ir gatavi braukt pat uz citu valsti, lai nopirktu kāroto, bet pašmāju mēbeļu ražotājiem, kuri ir citā cenu grupā un kvalitātes līmenī, ir cita mērķauditorija. Kvalitatīvas koka mēbeles tiek novērtētas, neatkarīgi no citiem apstākļiem. Tie klienti, kuri raduši iegādāties individuālas mēbeles pēc pasūtījuma, nemainīs savus paradumus tikai tāpēc, ka Latvijā ienāks IKEA, tāpēc noteikta segmenta ražotājiem un uzņēmējiem nav pamata bažām,» skaidroja Driņķe.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka būtisks ir jautājums par «Lidl» un IKEA ilgtspēju Latvijā, ņemot vērā, ka Latvijas tirgu pameta gan igauņu veikalu tīkls «Selver», gan Somijas apģērbu veikalu tīkls «Seppala» un mazumtirdzniecības veikalu tīkls «Prisma», radot jautājumu par lielo ķēžu veikalu ilgtermiņa darbību Latvijā. «Izšķirošais fakts ir tirdzniecības milžu stratēģiskie mērķi Latvijā – ja tie paredz tikai paplašināšanos bez padziļinātiem un detalizētiem pētījumiem par Latvijas tirgu un iedzīvotāju pirktspēju, tad pastāv iespēja, ka darbība Latvijā būs salīdzinoši neilga,» sacīja Biznesa augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne.

Viņa skaidroja, ka tāda mēroga uzņēmumi kā «Lidl» un IKEA visbiežāk neizstrādā atsevišķas stratēģiskās nostādnes mazajiem tirgiem, bet vadās pēc rentabilitātes rādītājiem, kas iegūti pēc noteikta darbības laika jaunā tirgū. Pēc Driņķes teiktā, ja uzņēmuma rentabilitāte neapmierina, tad tiek lemts par attiecīgā tirgus atstāšanu. «Ja viens meitas uzņēmums kļūst finansējams, tas atstāj lielu ietekmi uz visu grupu,» norādīja eksperte.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā drīzumā varētu ienākt Vācijas zemo cenu veikalu tīkls «Lidl». Intervijā «Radio SWH» Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) iepriekš paziņoja, ka neoficiāli ir zināms, ka «Lidl» veikala atrašanās vietas Rīgā varētu būt piecas - Dzelzavas, Lubānas, Sergeja Eizenšteina, Anniņmuižas ielā un Anniņmuižas bulvārī.

Latvijas tirgū strādājošu mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka «Lidl» ienākšana Latvijas tirgū saasinās konkurenci par darbiniekiem, kā arī sniegs darbiniekiem lielāku darbavietas izvēles brīvību.

Tāpat ziņots, ka šogad rudenī Rīgā plānots atvērt IKEA veikalu, kura kopējā platība būs 35 000 kvadrātmetru. Veikals platības ziņā aptuveni par trešo daļu pārspēs Viļņas IKEA, piedāvājot arī plašāku preču sortimentu. Nepieciešamības gadījumā veikala telpas būs iespējams paplašināt par vēl aptuveni 6000 kvadrātmetriem. Nākotnē uzņēmuma plānos ietilpst arī preču saņemšanas punktu izveidošana Latvijas reģionos, kur pircēji varēs saņemt IKEA iegādātās preces tuvāk mājām.

Pirmais IKEA veikals Baltijas valstīs - Lietuvā, netālu no Viļņas lidostas, tika atklāts 2013.gadā.

Zviedrijas mēbeļu un mājsaimniecības preču koncernu IKEA 1943.gadā dibināja Ingvars Kamprads. Patlaban uzņēmumam ir aptuveni 400 tirdzniecības vietu gandrīz 50 pasaules valstīs, un aptuveni 10% no veikaliem vada franšīzes ņēmēji.

Svarīgākais
Uz augšu