Krievija ir milzīga valsts, šeit ir atšķirīga gan dzīve, gan latviešu kopienas sadarbības organizēšana. Projekti, kas saistīti ar tautiešiem, Krievijā ir atšķirīgi no līdzīgiem projektiem citās valstīs, kas ir mazākas.
(..) Lūk, maijā mēs tiksimies un runāsim. Mums jau ir pieredze īstenot projektus, kas tiek īstenoti uz līdzfinansēšanas pamata. Latvijas valsts ar vēstniecības starpniecību ir piedalījusies šādu projektu finansēšanā. Šāda prakse ir ne tikai šogad, tāda ir bijusi arī iepriekšējos gados.
Piemēram, nākamnedēļ Maskavas latviešu kopienas koris «Tālava» atzīmēs 25. pastāvēšanas gadadienu. Savukārt nesen noslēdzās Maskavā dzīvojošo latviešu mākslinieku darbu izstāde.
Kas attiecas uz Maskavā dzīvojošajiem jaunajiem cilvēkiem no Latvijas, man ir grūti atbildēt.
Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī un katrs cilvēks pats izlemj, cik daudz viņš grib iesaistīties darīšanās ar valsts struktūrām. Vai šiem cilvēkiem būtu jāgriežas vēstniecībā, tas ir katra privāts lēmums.
Reizi gadā mēs uz vēstniecību aicinām Latvijas studentus, kas mācās Maskavā. Šajā tikšanās reizē mēs stāstām par savām prioritātēm, klausāmies, kā viņi redz savu dzīvi, notikumus Krievijā un notikumus Latvijā. Mēs cenšamies šos kontaktus uzturēt, bet piespiest cilvēkus kontaktēties nav mūsu spēkos un tas arī nav nepieciešams.
Ja kaut kas notiek, cilvēki paši vēršas vēstniecībā pēc palīdzības?
Kad ir problēmas, jā, vēršas paši. Lai gan, lielu nepatikšanu un negadījumu laikā, kamēr es šeit esmu, nav bijuši. Skaļu lietu ar politisku pieskaņu vai rutīnas konsulārā palīdzība, vai palīdzība nelaimes gadījumu sakarībā – šādu lietu manā laikā nav bijis.