Berluskoni atgriešanās, imigrācija un bezdarbs: Itālija gatavojas vēlēšanām

Ja nākamajā Itālijas valdībā pārsvaru gūs eiroskeptiskās partijas, tas varētu sagādāt jaunus sarežģījumus Eiropas Savienībai (ES), kura vēl cenšas rast galīgo «Brexit» risinājumu, norāda raidorganizācija «Euronews». Vēlēšanu iznākums arī ietekmēs to, kā Itālija risinās sasāpējušos jautājumu par lielo valsts parādu.

Turklāt Itālija ir afrikāņu migrantu «vārti» uz Eiropu. Valdības maiņas rezultātā varētu mainīties tas, cik daudzi migranti tiek ielaisti valstī.

Iepriekšējās vēlēšanas Itālijā notika pirms pieciem gadiem, un kopš tā laika valsti vada centrisko un kreiso partiju koalīcija. Šajā laikā Itālijā bijuši trīs premjerministri - Enriko Leta, Mateo Renci un Paolo Džentiloni. Renci, kurš 39 gadu vecumā kļuva par jaunāko premjeru Itālijas vēsturē, atkāpās no amata pēc neveiksmīga konstitucionālā referenduma, kura mērķis bija paātrināt likumu pieņemšanu.

Politiskie spēki, kam tiek prognozēts lielākais balsu skaits, ir populistiskā Pieczvaigžņu kustība, centriski kreisā Demokrātiskā partija, kas vadīja valdošo koalīciju no 2013. līdz 2018. gadam, bijušā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni centriski labējā partija «Forza Italia» («Uz priekšu, Itālija!») un eiroskeptiskā, labējā Ziemeļu līga.

Berluskoni atgriešanās

Politikas komentētāji šā gada vēlēšanas raksturo kā itāļu mediju magnāta un politiķa Berluskoni «otro atnākšanu». 2011.gadā Berluskoni atkāpās no amata. Tolaik izskanēja pret Berluskoni vērstas apsūdzības par nepilngadīgas prostitūtas nolīgšanu.

81 gadu vecais Berluskoni patlaban mēģina pārsūdzēt pēc notiesājoša sprieduma lietā par krāpšanos ar nodokļiem uzlikto aizliegumu ieņemt amatu valsts pārvaldē.

«Berluskoni nekur neaizgāja,» norāda Birmingemas Universitātes politikas eksperts Daniele Albertaci. «To pasniedz kā atgriešanos, jo viņš kādu laiku bija kluss. Bet viņš visu šo laiku bija «Forza Italia» līderis un īpašnieks. Viņš dod naudu, tā ir viņa partija. Partijā iesaistītie cilvēki jums pateiks, ka bez Berluskoni tā nepastāvētu.»

«Viņš palika līderis pat pēc notiesāšanas. Viņš no tā neatteicās. Itālijā svarīgi ir politiskie līderi, nevis premjerministri. Viņam ir fantastiska spēja sevi pasniegt kā «autsaideru», salīdzinot ar citām politiskajām figūrām. Viņš nepārtraukti uztur ideju, ka viņš ir biznesmenis, nevis politiķis,» skaidro Albertaci.

Migrācijas jautājums

Februāra sākumā kāds labējais radikālis atklāja uguni uz garāmgājējiem, sašaujot vairākus imigrantus. Tas pastiprināja valstī valdošo saspīlējumu imigrācijas jautājumos. Pērn Itālijā pa jūras ceļiem ieradās 119 000 migrantu - tas ir liels skaits, lai gan imigrācija samazinājusies par trešdaļu, salīdzinot ar 2016.gadu.

Pirms vēlēšanām publiskajā diskursā galvenokārt izskan runas par imigrācijas negatīvajām pusēm. «Tas nekoncentrējas uz miljoniem cilvēku, kas integrējas un strādā fabrikās [valsts] ziemeļos, kuras bez migrantu darba nāktos slēgt,» uzsver Albertaci.

Populisti Pieczvaigžņu kustība un Ziemeļu līga, kuru programmas stingri iestājas pret nelegālajiem imigrantiem, likuši Berluskoni labēji centriskajai «Forza Italia» pastiprināt savu nostāju, norāda domnīcas «Carnegie Europe» pētnieks Stefans Lene. «Berluskoni vārdos iestājas pret migrāciju, bet tieši viņš pieņēma Dublinas regulu, kas Itālijai uzlika īpašu atbildību, un viņš arī pielika vislielākās pūles migrantu legalizācijā,» stāsta Lene. «Kamēr pašreizējā valdībai, kurai pārmet relatīvi pielaidīgu nostāju migrācijas jautājumos, ir panākusi ievērojamu samazinājumu cilvēku plūsmā no Lībijas.»

Ekonomiskā stagnācija baro vēlētāju neapmierinātību

Eksperti Itālijas ekonomiku vērtē kā vāju. Lai gan vērojama lēna izaugsme, situācija darba tirgū nav spoža.

«Domāju, ka Itālijas sabiedrībā liels dusmu avots ir bažas par ekonomiku un neapmierinātība ar valdības darbu,» uzskata Lene. «Nozīmīgu lomu spēlē arī korupcija, kas Itālijā ir liela problēma.»

Pašlaik Itālijā bezdarbs sasniedzis 10,8%, kamēr ES vidējais rādītājs ir 7,3%. Īpaši izplatīts bezdarbs ir jauniešu vidū. «Tā paaudze, kas jaunāka par 40 gadiem, ir ļoti sliktā situācijā. Tas noveda pie Pieczvaigžņu kustības sākotnējiem panākumiem,» stāsta Albertaci. «Ir vecākā paaudze, kas saņem pensiju un ir samērā pārtikusi. Savukārt cilvēki, kas jaunāki par 40 gadiem, bieži vien strādā īstermiņa un nepastāvīgus darbus.»

Sabiedrībā vērojama skeptiska attieksme pret pilsoņu iespējām uzlabot savas dzīves apstākļus. «Tas baro pret eliti un pret politiķiem vērsto retoriku. Interesanti, ka cilvēki, kuriem labi padodas paust šādu viedokli, paši ir gadu desmitiem bijuši politikā!» saka Albertaci.

«Berluskoni ir pieredzējušākais politiķis Eiropā, un Ziemeļu līga - vecākā partija Itālijas parlamentā - kopā ar Pieczvaigžņu kustību prasmīgi baro šo izmisuma sajūtu un domu, ka valsts politiskās institūcijas strādā pretēji tautas interesēm.»

Kas uzvarēs?

Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka vadībā pārliecinoši izvirzījies Berluskoni centriski labējais bloks, kurā ietilpst arī Ziemeļu līga. Blokam tiek prognozēti nepilni 35% no vēlētāju balsīm. Otrs līderis, kam prognozē apmēram 29% balsu, ir Pieczvaigžņu kustība.

Trešais favorīts ir centriski kreisais bloks, ko vada Demokrātiskā partija. Tas varētu savākt aptuveni 27% balsu.

Albertaci norāda, ka šāda balsu sadalījuma rezultātā koalīciju varētu veidot «Forza Italia» un Demokrātiskā partija.