Austrijas stratēģija - «nelaidiet viņus iekšā». Ceturtdien pirms ES līderu samita Briselē ieradās Vācijas kanclere Angela Merkele, kura pagaidām joprojām ir Eiropas ietekmīgākā līdere. Kamēr viņa cer panākt kompromisu par migrantu uzņemšanas sadalīšanu ES valstu starpā un mēģinājumiem ierobežot migrantu plūsmu uz Eiropu, vairāki citi ES līderi vēlas vienkārši aizvērt robežas.
Merkeles pozīcijas Vācijā vājinājusi viņas atvērto durvju politika. Ja Merkeli kādreiz uzskatīja par neaizskaramu figūru Vācijas politikā, tad tagad viņa saņēmusi ultimātu no Vācijas iekšlietu ministra.
«Pēc Briseles samita jums jāatgriežas mājās ar realizējamu Eiropas līmeņa risinājumu, lai pārtrauktu nedokumentēto migrantu ieplūšanu Vācijā,» sacīja Horsts Zēhofers. «Citādi es vienpersoniski aizvēršu Vācijas robežas.»
Zināmu popularitāti iemantojusi ideja par «izsēdināšanas» centru ierīkošanu ārpus ES. Tajos varētu atsijāt pie Eiropas robežas ieradušos ekonomiskos migrantus, bet tie, kas veiksmīgi iegūst patvēruma meklētāja vai bēgļa statusu, tiktu ielaisti Eiropā.
Daudz tiek runāts arī par ciešāku sadarbību un finansējuma novirzīšanu bēgļu izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm (piemēram, Lībijai), lai tās noturētu migrantus savās robežās.
Taču šādas idejas ir vieglāk ierosināt nekā īstenot. Lai šīs ieceres realizētu, nāktos nodrošināt vērienīgu Eiropas krasta apsardzi, kā arī migrantu izcelsmes un tranzītvalstu atļauju izveidot tajās migrantu «šķirošanas» centrus.
Eiropas valstu vidū arī nav vienprātības par to, ko iesākt ar migrantiem, kas sasnieguši Eiropu.
Drūmi noskaņoti informācijas avoti Vācijas valdībā raidorganizācijai BBC sacīja, ka Eiropas nacionālisma viļņa dēļ Šengenas zonas dzīvotspēju novērtējot ar trim ballēm no desmit. «Ja Šengena kritīs, tas būs Eiropas Savienības beigu sākums,» viņi paredz.
Pagaidām vēl ir pāragri pareģot ES sabrukumu vai Merkeles karjeras beigas migrantu krīzes dēļ. Taču, kā Pirms ES līderu samita brīdināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, «likmes ir ļoti augstas. Un laika nav daudz.»