Mamikins neizslēdz iespēju «Saskaņas» un LKS sadarbībai nākamajā Saeimā

«Ja «Saskaņa» atzīs savu kļūdu, politiski neredzu nekādas domstarpības pasniegt roku un sadarboties ar jebkuru, kurš ir «par» tik sasāpējušu jautājumu,» skaidroja deputāts. Tikmēr LKS līdere Tatjana Ždanoka norādīja, ka neredz iespēju sadarboties ar bijušo Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieci Eviju Papuli, un tas partijai bijis šoks, ka «Saskaņa» viņu izvirzījusi par izglītības un zinātnes ministra amata kandidāti.

Eiroparlamentārietis vienlaikus pauda pārliecību, ka LKS ir ļoti labas izredzes nākamajā Saeimā izveidot frakciju, kura cīnītos par minoritāšu tiesībām, piebilstot, ka vienmēr pastāv risks zaudēt jebkurā cīņā, arī par iekļūšanu Saeimā, taču zaudēt viņam neesot kauns.

Mamikins uzsvēra, ka lēmums Saeimas vēlēšanās startēt no LKS saraksta nav bijis viegls daudzu apsvērumu dēļ, taču lūzuma punkts bijis brīdis, kad deputāts sapratis, ka valdošā koalīcija neatteiksies no izglītības reformas īstenošanas. «Man tas bija pēdējais piliens. Šāda lēmuma pieņemšana prasa izlēmību. Es atstrādāšu šo vēlēšanu kampaņu un palīdzēšu partijai, lai Saeimā būtu frakcija, kura pārstāvētu nacionālās minoritātes. Domāju, ka ir izredzes uz panākumu,» teica politiķis.

Ždanoka pauda prieku par to, ka Mamikins pieņēmis partijas piedāvājumu kandidēt no LKS. Viņa arī norādīja, ka Mamikins būs saraksta pirmais numurs Rīgas apgabalā, kā arī partijas premjera kandidāts. «Mamikins kā EP deputāts piedalījās daudzās akcijās par minoritāšu tiesībām un ir loģiski, ka viņš vadīs mūsu sarakstu, lai mēs būtu pārstāvēti Saeimā,» piebilda Ždanoka.

Komentējot iemeslu, kādēļ Mamikins vēl nav uzņemts partijā, Ždanoka vērsa uzmanību, ka partijas statūti paredz, ka iespējams izvirzīt kandidātus, kuri nav partijas biedri, un šādi cilvēki jau partijas sarakstos bijuši arī iepriekš, piemēram, sabiedrisko organizāciju pārstāvji. «Nav jautājums par dalību partijā, ir jautājums par to, ka cilvēks piedalās mūsu programmas īstenošanā,» piebilda Ždanoka. Tikmēr Mamikins skaidroja, ka viņu neinteresē iestāšanās partijā. «Tas ir formāli - vai mani izslēdz «Saskaņa» vai mani pieņems LKS. Ja būs piedāvājums, izvērtēšu. Es vienmēr esmu bijis par saturu, nevis formālo pusi,» uzsvēra eiroparlamentārietis.

Politiķis arī atgādināja, ka ir gatavs nolikt EP deputāta mandātu, ja iekļūs Saeimā, norādot, ka mandātu nav nolicis uzreiz, jo atlikušajā laikā vēl vēlas pabeigt iesāktos darbus, piemēram, ziņojumu par Gruzijas un Eiropas Savienības asociatīvā nolīguma īstenošanu. Tāpat viņam EP esot iesākti darbi saistībā ar žurnālistu un preses brīvības jautājumiem Pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Vienlaikus viņš skaidroja, ka partijā vēl nav bijusi diskusija par to, kurš no LKS startētu nākamajās EP vēlēšanās.

Taujāts, vai partijai ir skaidra programma visās jomās, Mamikins vērsa uzmanību, ka partijai ir vīzija, kā attīstīt labas kaimiņattiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, sociāldemokrātisks piedāvājums ekonomikā un sociālajā aizsardzībā. «Šobrīd ir ļoti referatīva programma un tā vēl top. Esam arī piesaistījuši speciālistus no citām Eiropas valstīm,» par partijas programmu izteicās Mamikins.

Tāpat politiķis norādīja, ka eksistē «piedāvājums par demilitarizāciju», proti, viņam nav pieņemami, ka politiķa dēliem būtu jādzīvo valstī, kurā atrodas citu valstu tanki un notiek militārās mācības. Deputāta ieskatā, lielus naudas līdzekļus, kas veltīti, piemēram, aizsardzībai, prātīgāk būtu ieguldīt «Linezera» attīstībā nevis vecas militārās tehnikas iepirkšanā. Tāpat šos līdzekļus būtu lietderīgāk ieguldīt izglītībā un zinātnē.

Savukārt taujāti, vai partijai ir ziedojumu konts, Ždanoka atbildēja noraidoši, vienlaikus piebilstot, ka nesen piesaistīta kāda banka no Lietuvas. Tomēr partijai tiekot piešķirti ziedojumi «graudā», kas gan esot problemātiski, jo par katru šādu ziedojumu esot jāatskaitās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. «Tēlaini izsakoties, mēs esam baznīcas peles. Mums nekā nav - viss, kas ir, ir mana, kā arī Miroslava Mitrofanova alga un Ždanokas līdzekļi,» situāciju ar partijas finansējumu raksturoja EP deputāts.

Iepriekš arī vēstīts, ka LKS tomēr virzīs Ždanoku kā pirmo numuru parlamenta vēlēšanu sarakstā Vidzemē. Lai arī Satversmes tiesa (ST) neatcēla aizliegumu kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, tā arī uzsvēra, ka likumā ir ietverts mehānisms, kas ļauj katru gadījumu izvērtēt individuāli un pārliecināties par to, vai uz personu ir attiecināms apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums kandidēt parlamenta vēlēšanās.

Pārbaudot pieteikto kandidātu, Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) jāpārliecinās ne tikai par to, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, atzīmēja ST.

Preses konferencē, komentējot ST lēmumu, Ždanoka uzsvēra, ka ST kapitulēja un nobijās. «Lēmums ir pretrunīgs. Prasība nebija tieši par mani, bet par panta atcelšanu vēlēšanu likumā. Es vēl nevaru šo lēmumu apstrīdēt ECT, jo tagad ir jāgaida uz CVK. Es meklēšu taisnību Strasbūrā un noteikti tu uzvarēšu. Vēl arī lemšu, vai prasīšu kompensāciju,» sacīja Ždanoka.