Enerģētiķi: Klaipēdas gāzes terminālis Lietuvai būs izdevīgs arī nākotnē

Tikmēr biznesa pārstāvji aicinājuši samazināt termināļa uzturēšanas izmaksas un izteikuši vēlēšanos iegūt lielāku skaidrību par skaitļiem.

Lietuvas valdībai jālemj, kā rīkoties ar kuģi pēc nomas līguma termiņa beigām 2024.gadā. Aprīlī publiskotā starptautiskās konsultāciju kompānijas «Poyry Management Consulting» pētījumā bija secināts, ka Lietuvai visizdevīgākais variants būtu kuģi izpirkt no Norvēģijas kompānijas «Hoegh LNG», bet nedaudz mazāk izdevīgs variants - pagarināt nomas līgumu vēl uz 20 gadiem.

Rūpniecības, loģistikas un enerģētikas uzņēmumus apvienojošā koncerna «Achemos grupe» ģenerāldirektors Lins Sabaļausks izteicis šaubas par to, cik lielā mērā terminālis patiesībā palīdzējis pazemināt Lietuvā gāzes cenas.

Pēc viņa sacītā, valsts budžetā būtu jāparedz atsevišķa pozīcija - «stratēģisko un drošības objektu finansēšana». «Achemos grupe» šobrīd sedz aptuveni 25% termināļa uzturēšanās izmaksu un žēlojas, ka tās ir pārāk augstas. Koncernā ietilpstošā Jonavas mākslīgā mēslojuma ražotāja «Achema» ir lielākā gāzes patērētāja valstī.

«Achemos grupe» valdes priekšsēdētāja vietnieks Gintars Balčūns norādījis, ka vēlētos diskusijā dzirdēt konkrētus aprēķinus par termināļa ekonomisko izdevīgumu. Viņaprāt, terminālis, kam tika izvirzīts mērķis nodrošināt Lietuvas ekonomisko neatkarību, «politiskā ziņā varbūt arī uzskatāms par veiksmes stāstu», bet ekonomiskā ziņā to apgalvot nevar.

Kā izteicies Lietuvas valsts enerģētikas holdinga «Lietuvos energija» vadītājs Darjus Maikštēns, orientējoties uz zaļo enerģētiku, dabasgāzes loma pieaugs.

Tikmēr Enerģētiskās drošības pētījumu centra vadītājs Juozs Augutis paudis pārliecību, ka lēmums pēc nomas līguma beigām atteikties no termināļa kuģa būtu «solis atpakaļ». Pēc viņa teiktā, par iespēju kuģi pārdot nedrīkst pat domāt. «Mēs zaudētu termināli un nonāktu tai pašā situācijā, kādā jau esam bijuši,» viņš brīdinājis.

Termināļa operatorkompānijas «Klaipedos nafta» vadītājs Mindaugs Jusjus pastāstījis, ka tiek domāts par iespēju samazināt uzturēšanas izmaksas, bet tas ir uzdevums ilgākam laikam. Viņaprāt, kuģa izpirkšana nestu lielāku labumu nekā nomas līguma pagarināšana, jo tad Lietuva varētu rīkoties ar to elastīgāk un «lieliski izmantot kā kravas kuģi, ja nebūtu vajadzības piegādāt gāzi no pasaules tirgus, bet, ja situācija mainītos un termināļa vērtība kļūtu mazāka par uzturēšanas izmaksām, to varētu pārdot».

Kā izteicies Jusjus, nākotnē jūras transportu darbinās sašķidrinātā dabasgāze, bet vēl viena iespēja ir gāzi no Klaipēdas termināļa piegādāt Viduseiropai. «[Lietuvas un Polijas gāzesvadu starpsavienojuma] (GIPL) infrastruktūra ļaus to izmantot arī eksportam - pat uz Ukrainu,» viņš piebildis.

Lietuvas Valsts enerģētikas kontroles un cenu komisijas vadītāja Inga Žiliene norādījusi, ka līdz šim daudz paveikts, lai veidotu Baltijas valstu gāzes tirgu kopā ar Somiju, bet daudz vēl jādara, lai termināļa jaudas izmantotu pilnībā.

Pēc viņas teiktā, daļu izmaksu, ko tagad sedz tikai Lietuvas lietotāji, varētu «sadalīt reģionā».

Žiliene uzsvērusi, ka Klaipēdas termināļa parādīšanās ietekmējusi konkurenci un cenas gan visa reģiona, gan Lietuvas gāzes tirgū.

«Eiropas Komisija laidusi klajā pētījumu par dabasgāzes nākotni Eiropas Savienībā. Skaitļi skaidri liecina - līdz ar sašķidrinātās gāzes termināļa parādīšanos un šīs gāzes plūsmu palielināšanos Eiropā cenas ļoti būtiski kritušās visās ES valstīs,» viņa sacījusi. «Lietuvā cenas 2016.gadā samazinājās par 5,2 eiro megavatstundā, Latvijā un Igaunijā skaitļi bija līdzīgi. (..) Tās nav pasaules kopējās tendences, bet [saistītas ar] konkurenci starp dažādiem dabasgāzes avotiem.»

2024.gadā Lietuvai beidzas termināļa kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas nomas līgums, kas ar Norvēģijas kompāniju «Hoegh LNG» tika noslēgts uz desmit gadiem. 2015.gadā Lietuva ar norvēģiem runāja par iespēju izpirkt kuģi pirms termiņa, bet nesaņēma viņu piekrišanu. Vēlāk «Klaipedos nafta» gribēja aizņemties no bankām 300 miljonus eiro un kuģi izpirkt, bet, sākoties konsultācijām ar Eiropas Komisiju, Latviju un Igauniju par iespējamu ES finansiālo atbalstu terminālim, aizņemšanās procedūras tika apturētas.

Peldošās gāzes glabātavas tilpums ir 170 000 kubikmetru. Kuģis ir 294 metrus garš, 46 metrus plats un ar 12,6 metru iegrimi. Tajā ir četras tilpnes.

Lēsts, ka termināļa izpirkšanas maksa varētu sasniegt 121-160 miljonus eiro, bet konkrētā izpirkšanas cena, kas minēta līgumā ar Norvēģijas kompāniju «Hoegh LNG», ir konfidenciāla.