Partijas «Saskaņa» dome šodien politiķi Vjačeslavu Dombrovski apstiprināja par partijas premjera amata kandidātu 13.Saeimas vēlēšanās un pirmo numuru Rīgas sarakstā.
«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Vjačeslavs Dombrovskis
Dombrovskis, uzrunājot klātesošos, sacīja, ka partijas pārstāvji varētu skatīties uz viņu ar piesardzību un, iespējams, ņemot vērā viņa dzīves līkločus. Vienlaikus viņš akcentēja, ka ir būtiski īstenot gan latviešu, gan nelatviešu sapni par pārtikušu Latviju. Politiķis uzskata, ka «Saskaņa» spēšot īstenot pārmaiņas, lai piepildītu šo sapni.
Pretošanās pārmaiņām būtu bezatbildīga, akcentēja Dombrovskis. Viņš minēja arī sešus attīstības virzienus, starp kuriem bija trīs esot jau tradicionālie un trīs jaunas perspektīvas - informācijas tehnoloģijas, Rīga kā savienotājpilsēta, kas nozīmētu Latvijas galvaspilsētu pārvērst par starptautisko metropoli, kā arī medicīnas eksports.
Dombrovskis arī sacīja, ka, ilgstoši izslēdzot «Saskaņu» no valdības, zūd konkurence un Latviju vada partiju trīsvienība.
Kā liecina LETA arhīva informācija, 2015.gada aprīlī Dombrovskis, tobrīd būdams 12.Saeimas deputāts, paziņoja par aiziešanu no aktīvās politikas. Dombrovskis vēlēšanās startēja no «Vienotības» saraksta, tomēr nebija šīs partijas biedrs. Saeimā viņš netika ievēlēts, bet ieguva deputāta mandātu uz laiku, jo ministra pienākumi tika uzticēti Jānim Reiram, kurš ievēlēts no «Vienotības» Zemgales vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta.
Politikā Dombrovskis iesaistījās 2011.gadā, pievienojoties bijušā prezidenta Valda Zatlera veidotajai Zatlera Reformu partijai, kļūstot par vienu no tās līderiem. No šīs partijas viņš tika ievēlēts 11.Saeimā.
2013.gadā Dombrovskis kļuva par izglītības un zinātnes ministru pēc Roberta Ķīļa demisijas veselības problēmu dēļ. Šajā amatā viņš nostrādāja līdz toreizējā premjera Valda Dombrovska (V) demisijai. Nākamajā Laimdotas Straujumas veidotajā valdībā, kas tika izveidota 2014.gada sākumā, Dombrovskis ieņēma ekonomikas ministra amatu.
2014.gadā Dombrovskis nomainīja Zatleru Reformu partijas priekšsēdētāja amatā.
Savukārt 2015.gadā Reformu partijas valde pieņēma lēmumu likvidēt partiju un uzsāka politiskā spēka likvidēšanas procesu. Kā tolaik skaidroja Dombrovskis, lai gan iepriekš tika pieņemts lēmums par to, ka partija turpinās savu darbību, tomēr nepietiekošā biedru skaita dēļ nācās izšķirties par likvidēšanos.