Rimšēviča lieta: «Twitter» lietotāju reakcija (6)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: AP/Scanpix

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu sāka pēc divu vārdā nenosauktu AS «Trasta komercbanka» (TKB) akcionāru iesnieguma, šodien preses brīfingā paziņoja lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena. Viņa uzsvēra, ka abi akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Ziņots, ka, pateicoties Latvijas Bankas prezidenta padomiem, Trasta komercbanka varēja sniegt tādas atbildes, kas radīja labvēlīgu lēmumu pieņemšanas iespēju no FKTK puses.

Tāpat no Trasta komercbankas puses, piesaistot atbalstītāju (Māris Martinsons), Rimšēvičam tika piedāvāts 500 000 eiro liels kukulis. Atbalstītājs esot iesaistīts, lai tiktu panākts, ka kukulis tiks pieņemts un nodrošinātu to, ka tiks veiktas «pareizās» darbības.

Kukulis esot ticis pieņemts, un panākta vienošanās.

Prokure skaidroja, ka pēc tam, kad abi akcionāri vērsās KNAB, tika ierosināta lieta un operatīvo darbību rezultātā Rimšēvičs un Martinsons tika aizturēti, tādējādi veicot kratīšanas un citas operatīvās darbības.

Viņa norādīja, ka līdz brīdim, kad jūnija vidū lieta tika nodota prokuratūrai, viens no apsūdzētajiem bija izvēlējies nesniegt liecības, taču tagad ir iesniedzis dažādus ar lietu saistītus materiālus.

Jirgena gan pašlaik neprognozēja, kad lieta varētu tikt nosūtīta tiesai. Vienlaikus viņa skaidroja, ka nepieciešams izskatīt visus esošos pierādījumus. Tāpat viņa, atsaucoties uz likumā noteikto, norādīja, ka Trasta bankas akcionāri pie atbildības nav saukti, jo paši vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Tāpat prokurore neatklāja, kuri akcionāri ziņoja KNAB par šiem gadījumiem.

Rimšēvičam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļņemšanu. Arī Martinsonam inkriminēta Krimināllikuma 320.panta ceturtā daļa, taču viņš tiek apsūdzēts kukuļņemšanas atbalstīšanā. Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Jau vēstīts, ka KNAB 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

KNAB informēja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret divām personām. KNAB atklāj vien to, ka lieta ir pret kādu Latvijas Bankas amatpersonu un kādu fizisku personu, bet šo personu vārdus KNAB neatklāj.

Latvijas Bankas amatpersonu jeb Rimšēviču lūgts apsūdzēt par kukuļņemšanu, bet fizisko personu jeb Martinsonu - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu