Viņš neatklāja, kas konkrēti tika paveikts, kopš operatīvie materiāli tika iegūti, jo pēdējos divus gadus KNAB vairs nestrādā, turklāt tas esot izmeklēšanas noslēpums. «Nebūtu korekti šobrīd publiski klāstīt detaļas, ja tas var zināmā mērā traucēt notiekošo izmeklēšanu,» viņš sacīja.
Jau ziņots, ka Rimšēvičam apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļņemšanu. Arī Martinsonam inkriminēta Krimināllikuma 320.panta ceturtā daļa, taču viņš tiek apsūdzēts kukuļņemšanas atbalstīšanā. Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
KNAB 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un Martinsonu. Latvijas Bankas amatpersonu jeb Rimšēviču lūgts apsūdzēt par kukuļņemšanu, bet fizisko personu jeb Martinsonu - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.
KNAB lietu pret Rimšēviču un Martinsonu sāka pēc divu, vārdā nenosauktu, AS «Trasta komercbanka» (TKB) akcionāru iesnieguma, paziņoja lietas uzraugošā prokurore Jirgena. Viņa uzsvēra, ka abi akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi 2018.gada februārī vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsās pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otru pēc tam.