/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/04/7952456t1h02f8.jpg)
Latvijā, iespējams, ar valsts atbalstu būtu jāizveido mehānisms, lai apdrošināti būtu teju visi lauksaimnieku sējumi, šādu viedokli šorīt Latvijas Radio pauda premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers vēlētos panākt vispārēju lauksaimnieku apdrošināšanu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Premjers solīja domāt, kā veicināt lauksaimnieku apdrošināšanu, lai gadu no gada pēc laika apstākļu svārstībām valdībai nav jādomā par atbalstu lauksaimniekiem. Politiķis lēsa, - ja apdrošināšanas shēmās iekļautos teju visi zemnieki, tas samazinātu apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas pašlaik tiek minēts kā šķērslis, lai apdrošinātos.
Kučinskis bija atbalstošs ārkārtas situācijas lauksaimniecībā noteikšanai, sakot - ja ar šo soli var tiešām palīdzēt un ja ar šo lēmumu var ļaut zemniekiem nebankrotēt, tad tas ir jādara. Viņš atzīmēja, ka Zemkopības ministrijas pārstāvji ir apsprieduši šo jautājumu arī Briselē, bet Latvijā par to tikšot sasaukta Krīzes vadības padomes sanāksme.
Ministru prezidents uzsvēra, ka lēmums par ārkārtas situāciju nenozīmē, ka automātiski zemniekiem būs arī kompensācijas. Politiķis stāstīja, ka zemniekiem visvairāk rūp maksājumi par kredītiem un citas saistības, piemēram, ES līdzekļu saņemšanā.
Kučinskis atzina, ka priekšvēlēšanu laikā politiķu sirdis kļūst atvērtākas dažāda atbasta sniegšanai, tomēr esot jāsaprot, ka naudas ir tik cik ir, un tās dalīšanas vietā jādomā par saprātīgiem ilgtermiņa risinājumiem.
Kā ziņots, Kučinskis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šodien plāno spriest par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.
Dūklavs iepriekš atzīmēja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana var palīdzēt lauksaimniekiem tādējādi, ka tiek atzīts «force majeure» stāvoklis, kad, piemēram, Lauku atbalsta dienests, izvērtējot situāciju, nepiemēro cietušajiem lauksaimniekiem soda sankcijas par līgumā noteiktajā termiņā neīstenotiem Lauku attīstības programmas pasākumiem, taču tas nenozīmē, ka lauksaimnieki saņems finansiālu atbalstu.
Tāpat, pēc Dūklava teiktā, ārkārtējās situācijas izsludināšana nedod garantiju, ka bankas atliks, piemēram, kredītmaksājumus. «Valdība neko nevar likt bankām darīt, bet tikai aicināt un lūgt. Ārkārtas situācijas izsludināšana nenozīmē, ka jautājums [ar bankām] ir nokārtots,» teica ministrs.
Dūklavs pauda cerību, ka premjers atbalstīs ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, taču nezināja teikt, kāds būs Kučinska lēmums.
Jau ziņots, ka Zemkopības ministrija (ZM) trešdien, 20.jūnijā iesniegs Krīzes vadības padomei apkopojumu par saņemto informāciju no vairākām pašvaldībām, lauksaimnieku organizācijām un Latvijas Pašvaldības savienības (LPS) par nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju saistībā ar ilgstošā sausuma ietekmi uz lauksaimniecību. Krīzes vadības padome pēc ZM uzklausīšanas lems par tālāko rīcību.
Iepriekš ilgstošā sausuma dēļ vairāku novadu domes lūgušas Ministru kabinetu to administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā.
Arī biedrība «Zemnieku saeima» otrdien, 19.jūnijā, nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un LPS ar aicinājumu Ministru kabinetu izsludināt un Saeimu apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.
Otrdien, 19.jūnijā notika Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā tapa aicinājums ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ izsludināt visā Kurzemes reģionā.