Lielbritānijas delegācija tviterī paziņoja, ka lēmums pieņemts ar 82 balsīm «par», bet «pret» balsojušas 24 valstis.
Arī Austrālijas un Norvēģijas sūtņi tvītoja, ka priekšlikums pieņemts, neskatoties uz spēcīgo Krievijas, Sīrijas un Irānas pretestību.
OPCW ārkārtas sanāksme tika sasaukta, reaģējot uz pēdējo gadu ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā, Irākā, Malaizijā, kā arī neseno uzbrukumu Lielbritānijā.
OPCW tagad ir «svarīgas papildu pilnvaras ne tikai identificēt ķīmisko ieroču lietošanu, bet arī norādīt uz organizāciju vai valsti, kuru tā uzskata par atbildīgu,» paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons.
Krievija, kas līdz ar Sīriju un Irānu bija pret šīm papildu pilnvarām, paziņoja, ka lēmums par to piešķiršanu liecina par to, ka organizācija ir tuvu sabrukumam.
«OPCW grimst kā «Titāniks»,» reportieriem sacīja Krievijas vēstnieks Nīderlandē Aleksandrs Šuļgins. «Izskatās, ka organizācijas sabrukums pašlaik ir tapšanas procesā.»
Atbildot uz jautājumu, vai Krievija izstāsies no OPCW, kur tā iestājās šīs organizācijas izveidošanas laikā 1997.gadā, Šuļgins sacīja, ka «visi varianti ir apspriežami». Viņš piebilda, ka OPCW, kas ir pārraudzījusi visu tās deklarēto ķīmisko ieroču iznīcināšanu, tagad ir «smagi bojāta».