Latvijas Okupācijas muzeju pārbūvēs SIA «Skonto būve», zināja Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveides darbu sākšanas pasākumā.
Okupācijas muzeju pārbūvēs «Skonto būve»
Līgumu par Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi otrdien parakstīja VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis un «Skonto būve» valdes loceklis Juris Pētersons.
VNĪ atbilstoši publiskā iepirkuma likumam organizēja sarunu procedūru par Okupācijas muzeja ēkas pārbūvi, tostarp jaunas piebūves «Nākotnes nams» būvniecību, ar septiņiem pretendentiem, kuri iesniedza piedāvājumus muzeja pārbūves projekta būvdarbu konkursa otrajā posmā, proti, ar SIA «Abora», SIA «RCBS», AS «LNK Industries», «Skonto būve», SIA «Arčers», SIA «Newcom Construction» un SIA «Ostas celtnieks».
Muzeja pārbūves projektā «Nākotnes nams» izmantota arhitekta Gunāra Birkerta ideja - papildināt esošo ēku ar jaunu apjomu, un šim mērķim izmantotas 2001.gadā Birkerta dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices. Muzeja jaunā koncepcija paredz 1970.gadā būvēto ēku papildināt ar baltu piebūvi un stikla sienu, kā arī piešķirt muzejam mūsdienu funkcionalitāti. Arhitekta ideja ietverta metaforā - no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni un apskaidrotu nākotni. Projektā paredzēts izbūvēt jaunas, mūsdienīgas muzeja ekspozīcijas telpas ar telpiskiem un multimediāliem, interaktīviem objektiem. Plānots, ka nākotnē jaunajai ēkai Strēlnieku laukumā uz Daugavas pusi piekļausies arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls.
Vienlaikus ar Okupācijas muzeja pārbūvi paredzēts izveidot arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu «Vēstures taktīla».
Paredzēts, ka mākslinieka Kristapa Ģelža, arhitektes Ilzes Miķelsones un komponista, sonologa Voldemāra Johansona kopdarbu īstenos uzņēmums SIA «Taktila» kopīgi ar dizaina biroju «H2E» un arhitektu biroju «Sarma un Norde».
«Vēstures taktīla» iecerēta kā vienots arhitektonisks ansamblis kopā ar Birkerta projektēto Okupācijas muzeja paplašinājumu «Nākotnes nams».
Okupācijas muzeja pārbūves projekts ir iekļauts VNĪ pārmaiņu programmā «100 adreses Latvijas valsts simtgadei». Viens no šīs programmas mērķiem ir īstenot projektu būvniecību tā, lai ar tiem varētu lepoties arī pēc simts gadiem.
VNĪ vienīgais īpašnieks ir Finanšu ministrija.