«Mārtiņa beķereja» sodu par iejaukšanos kases aparātos uzskata par nepamatotu (3)

Viņš sacīja, ka lietā pret uzņēmuma valdi tika atcelts otrās instances tiesas lēmumu, tādējādi atjaunojot tiesvedību. Pēc viņa teiktā, lietā ir parādījušies jauni fakti, tādēļ lietas iztiesāšana nav izbeigta. «Mēs pilnībā no tā [iejaukšanās kases aparātu darbībā] norobežojamies, un tas nav darīts. Mēs pieprasījām arī ekspertīzi, lai tas nebalstītos viss uz pieņēmumu pamata. Lieta šobrīd nav beigusies, un visi šie skaļie apgalvojumi ir nevietā,» uzsvēra Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka lieta izriet no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās izglītojošās akcijas «Prasi čeku!», kuras laikā klienti pie komersantiem izvietotās kastēs varēja iemestu čeku, lai pārbaudītu notikušā darījuma uzskaiti. «Mārtiņa beķerejas» īpašnieks norādīja, ka akcijā tika izskatīti ļoti daudz čeku, no kuriem nesakritības bija tikai vienam, kas radīja aizdomas, ka to nav izsniedzis pats uzņēmums.

«Man nav nekāda pamata domāt, ka tas ir mūsu čeks. Tikpat labi tas ir kāda nelabvēļa iemests čeks, jo (..) čekus var izdrukāt no līdzīgas uzbūves aparāta. (..) Vienlaikus mums kontrollentā šāda čeka neparādās, līdz ar to tas ir arī tas strīda objekts. Tur vēl nekas nav beidzies. Visi tie skaļie apgalvojumi, kas šobrīd izskanējuši presē, ir principā nevietā,» atzīmēja Kalniņš.

Kalniņa advokāts Armands Rasa aģentūrai LETA teica, ka lietā, kurā tiesa atzina par pamatotu uzņēmumam VID piemēroto sodu, kura apmēru tiesa samazināja, spriedums ir stājies spēkā. Savukārt piektdien, 29.jūnijā, gaidāms Vidzemes apgabaltiesas lēmums lietā, kas ierosināta pret «Mārtiņa beķerejas» valdi.

Viņš skaidroja, ka, pārsūdzot VID lēmumu, uzņēmums aicināja tiesu noteikt ekspertīzi, lai pārbaudītu, vai kāds nav iejaucies kases aparāta sistēmā. Tomēr tiesa prasību noraidīja, tādējādi liedzot iespēju pilnvērtīgi pārbaudīt, vai «Mārtiņa beķereja» ir saucama pie atbildības tai noteiktajā pārkāpumā. Rasa uzsvēra, ka minētajā lietā tiesa neņēma vērā, ka pret uzņēmumu vērstajā apsūdzībā trūkst pierādījumu.

Savukārt otrajā lietā, pēc viņa teiktā, tika atklāts apstāklis, ka konkrētais čeks nav drukāts ar uzņēmumam piederošo kases aparātu, bet ar tādas pašas markas līdzīgu aparātu. Līdz ar to tiesa tika aicināta noteikt ekspertīzi VID konfiscētajam «Mārtiņa beķerejas» kases aparātam, lai noskaidrotu, vai kāds tam ir iepriekš pieslēdzies un veicis kādas izmaiņas tā sistēmā. Tomēr tiesa to noraidīja, atzīmējot, ka Latvijā nav tāda eksperta, kas veiktu šādas pārbaudes. Rasa uzsvēra, ka aizstāvība ir gatava nodrošināt neatkarīga eksperta piesaisti no ārvalstīm, lai lietas iztiesāšanas gaitā varētu noskaidrot, vai kāds iejaucies kases darbībā.

«Mārtiņa beķerejas» advokāta ieskatā atbildīgās institūcijas nav ieinteresētas lietas patieso apstākļu noskaidrošanā, jo, ja pirmajā lietā būtu atzīta VID vaina, tad nāktos apšaubīt VID rīkotās čeku akcijas lietderīgumu. «Ja [mēs] būtu vinnējuši, VID sistēma sajuktu,» sacīja Rasa.

Kā otrdien vēstīja Latvijas Televīzija (LTV), par iejaukšanos kases aparātu darbībā pirms gada sodīts restorānu tīkla «Vairāk saules» līdzīpašnieka Mārtiņa Kalniņa uzņēmums «Mārtiņa beķereja».

VID neatbilstību «Mārtiņa beķerejas» kases sistēmā konstatējis 2016.gada sākumā. Pēc tam konditorejas izstrādājumu un saldumu ražošanas uzņēmumam «Pērse-L.L.K.» piemēroja sodu 4000 eiro apmērā un konfiscēja divus kases aparātus.

«Mārtiņa beķereja» sodu pārsūdzēja, taču līdz pat galējai instancei tiesa atzina to par pamatotu, vienlaikus lemjot sodu samazināt līdz 3000 eiro, jo iepriekš uzņēmums par finanšu pārkāpumiem nav bijis sodīts.

Kalniņa advokāts LTV skaidroja, ka lieta izriet no kāda VID akcijas laikā iesniegta čeka. Neatbilstība čekā esot bijusi tikai 96 centi, pauda Rasa, noliedzot, ka sods piemērots nevis 96 centu neatbilstības, bet gan kases aparātu darbības dēļ. Rasa pauda, ka VID rīcībā nonākušais čeks esot bijis viltots, taču VID un tiesa šādu iespējamo kaitniecību neesot ņēmusi vērā.

Vēl viena tiesvedība par šo pašu lietu joprojām aktuāla. Pirmā lieta, kas bija pret uzņēmumu, ir noslēgusies, taču otrā, kas ierosināta pret uzņēmuma valdi, vēl turpinās. Iespējams, piektdien, 29.jūnijā, par to gaidāms tiesas lēmums.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka «Mārtiņa Beķerejas» īpašniece SIA «Pērse-L.L.K.» pērn strādāja ar 2,563 miljonu eiro apgrozījumu un zaudējumiem 74 611 eiro apmērā. Uzņēmums dibināts 1993.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2880 eiro. «Pērse-L.L.K.» vienīgais īpašnieks ir Kalniņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā «Vairāk saules» 12.jūnijā aizturēja četras ar restorānu tīklu saistītas personas. Policijai ir aizdomas, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti aptuveni 1,5 miljonu eiro zaudējumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trīs aizturētajām personām kā drošības līdzekli noteica apcietinājumu. Taču diviem no tiem tika noteikta katram 30 000 drošības nauda, pēc kuras šīs personas var tikt atbrīvotas. Ceturtajam aizdomās turētajam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Uzņēmuma pārstāvji kategoriski noliedz policijas pārmetumus un pieļauj, ka notikušais ir konkurentu provokācija. Vēlāk publiski izskanēja, ka īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija bija sākusi kratīšanu uzņēmuma «Vairāk saules» restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla «Čili pica», ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma «Čili Holdings» meitasfirma.

Kā liecina «Firmas.lv» dati, restorānu tīkla «Vairāk saules» īpašniece SIA «Vēl vairāk saules» dibināta 2002.gadā. Uzņēmums pieder tā dibinātāja Endija Bērziņa vadītajai AS «VVS Holding», kurā viens no padomes locekļiem ir zvērināts advokāts Jānis Ešenvalds. 2017.gadā «Vēl vairāk saules» strādāja ar 4,715 miljonu eiro apgrozījumu un 216 122 zaudējumiem.