Fakts: īsts autopilots uz ielas ir tāla, tāla nākotne (1)

Pirms trīs gadiem Audi iemācīja vienam savam RS 7 Hokenhaimas trasē braukt gandrīz ar pilnu gāzi, vismaz trases taisnajos posmos. Pirms diviem gadiem jau cits A7 Sportback patstāvīgi, bet, protams, ar uzraugiem salonā bija apmācīts veikt 900 kilometrus garu distanci starp Silīcija ieleju Kalifornijā un ātro laulību, kā arī azartspēļu meku Lasvegasu Nevadas štatā. Mašīnu, kas prot braukt patstāvīgi, izstrādā arī Google un Volvo, tā dēvēto autopilotu piedāvā arī Tesla Motors un vesela virkne citu autoražotāju.

Jēdziens autonomā braukšana atskan no it visām pusēm, tas tiek izmantots reklāmas saukļos un automobiļus aprakstošajos bukletos. Tikai vai tas ir pamatoti? Daļēji jā un daļēji nē. Jā tāpēc, ka līdz zināmai robežai tā dēvētie autopiloti strādā, un nē tādēļ, ka mašīna ar īstu autopilotu ir sapnis no tālas nākotnes, kad pirmie cilvēki jau staigās pa Marsa virsmu un no nelabvēlīgās ārējās vides ietekmes izolētās būdiņās audzēs kartupeļus, jo

paies vēl ilgs laiks iekams ielās izbrauks mašīnas, kas varēs iztikt bez rezerves pilota pie stūres.

Pirms kāda laika sanāca pabūt Nissan tehniskajā centrā Barselonā, kur risinājās Nissan Futures seminārs. Dažādi Nissan darboņi, profesori, ar autoindustriju saistīti cilvēki un vienkārši piesaistīti eksperti, kam jāparedz nākotne, tajā īsi, bet saprotami paskaidroja, kādas ir autonomās braukšanas problēmas un kādi būs ieguvumi, kad tās izdosies pārvarēt. Ja par naudu, tad finansiālā izteiksmē tika minēti papildu 17 triljoni eiro, ko līdz 2050.gadam iegūs Eiropas iekšzemes kopprodukts. Ja neizdosies pilnībā izmantot autonomās braukšanas priekšrocības, tie paliks pliki aprēķini, pliki cipari. Ja izdosies, tad iegūs visi, bet līdz tam vēl tāls ceļš ejams un sarežģījumu jūra pārpeldama.

Nissan ir pārliecināti, ka nākotne sākas ar elektropiedziņu, un ar to kompānijai viss ir labākajā kārtībā; galu galā tieši Nissan ir visvairāk elektromobiļus pārdevušais autoražotājs pasaulē. Cita lieta ir elektromobiļu nobraucamais attālums, taču šajā jomā darbs rit nepārtraukti un ar vienu uzlādes reizi var nobraukt aizvien vairāk un vairāk. Arī par vecajiem bateriju blokiem un to utilizāciju nav aizmirsts. Kad mašīnu vajadzībām tie vairs nav derīgi, bojātās akumulatoru šūnas nomaina un baterijas sāk jaunu dzīvi - kā, piemēram, mājsaimniecībai nepieciešamas, atjaunojamas enerģijas glabātājs. Nissan pat ir plāns pārdot glīti noformētus bateriju blokus, kas diennakts gaišajā laikā uzkrāj ēkai uz jumta uzstādītu saules bateriju ģenerēto enerģiju, lai to atdotu naktī.

Bet bateriju energoietilpība nav vienīgais jautājums, ar ko jāstrādā. Ja elektroauto ar pieklājīgu nobraucamo attālumu pēc pilnas bateriju uzlādes jau tagad ir realitāte, tad autopilots, uz kuru varētu pilnīgi paļauties, ir tāla nākotne. Esmu braucis ar vairākiem auto, kuri

patstāvīgi spēj noturēties savā joslā un, ievērojot drošu distanci, seko priekšā braucošajam auto.

Bet, vai tas ir īsts autopilots? Tas nozīmē, ka tehnoloģijas ir un tās darbojas, taču automobiļu ražotāji nav gatavi visu atbildību uzvelt mašīnai, ja notiktu negadījums, tāpēc mūsdienu autopiloti patstāvīgi darbojas vien neilgu laiku un nepārtraukti vēlas pārliecināties, vai pie stūres sēdošā persona neguļ. Ja rodas aizdomas, ka cilvēks neinteresējas par to, kas notiek uz ceļa, auto pīkst, rāda brīdinošus simbolus un pat var apstāties ielas vidū.

Nissan norāda, ka tuvākajā nākotnē nekas nemainīsies un vadītājs varēs atlaist rokas no stūres, taču vērība tāpat būs jāsaglabā un jāspēj ārkārtas situācijā atbilstoši rīkoties. Iemesls ir gluži vienkāršs -

nav iespējams paredzēt visas situācijas, kas var atgadīties uz ceļa, un attiecīgi ieprogrammēt autopilota algoritmu.

Atšķirības starp cilvēkiem un auto Nissan eksperti ilustrē ar vienkāršām situācijām, kas satiksmē ik dienas vērojamas visā pasaulē. Piemēram, ja privātmāju rajonā starp mašīnām uz ielas izripo bumba, skaidrs, ka tai, visdrīzāk, sekos bērns un autovadītājs palēninās gaitu. Autopilota rīcība šajā gadījumā ir neparedzama. Ja auto priekšā izskries bērns, bet prognozējamais bremzēšanas ceļš izrādīsies pārāk garš, lai pagūtu apstāties pirms viņa notriekšanas, kā autopilota smadzenes liks rīkoties? Turpināt braukt taisni vai tomēr novirzīties uz trotuāru, kur tobrīd ies vecāka gadagājuma tantiņa? Ne vienmēr dilemma autopilota prātā radīsies, kad iesaistīts cilvēks. Tādas var veidoties arī vienādas nozīmes krustojumos, piemēram, vietās, kur saplūst vairākas brauktuves un visām galā ir STOP zīme. ASV šādi krustojumi ir ļoti izplatīti un braukšanas secība notiek nevis pēc labās rokas principa, bet gan vadoties pēc tā, kurš transporta līdzeklis krustojumam piebraucis pirmais. Kas notiks, ja tas, kurš piebraucis pirmais, minstināsies? Vai autopilots sapratīs, ka tiek palaists? Cilvēks saprastu.

^{Nissan robots Eporo Nissan Futures pasākumā demonstrēja autonomas braukšanas prasmes}

Cilvēkam ar cilvēku komunicēt ir vienkārši arī bez vārdiem. Jo nav taču tā, ka autovadītājs lec no auto un vicina rokas, tā signalizējot, ka gājējs var pabeigt skrējienu pāri pārejai, kaut arī viņam nav priekšroka. Vadītājs pamāj ar galvu, piemiedz ar aci, pamidžina ar gaismām vai kā citādi liek saprast, ka gājējam nav jāstāv ielas vidū un situācijai ātri ir risinājums.

Kā par saviem nodomiem gājējam pavēstīs auto ar ieslēgtu autopilotu un bez vadītāja pie stūres?

Tas ir vēl viens jautājums, uz kuru Nissan, kā arī citām kompānijām nāksies meklēt atbildes; turklāt ne tikai tāpēc, ka situācijas mēdz būt dažādas, bet arī tāpēc, ka cilvēki ir dažādi - neuzmanīgi, nedzirdīgi, neredzīgi utt. Tieši tāpēc autonomās braukšanas sistēmu izstrādei Nissan ir piesaistījuši ne tikai programmētājus un inženierus, bet arī sociologus, psihologus un antropologus, kuru galvenais pienākums ir iemācīt auto domāt kā cilvēkam.

Bez tā jāpanāk, lai automašīnas varētu uzturēt nepārtrauktu komunikāciju savā starpā, skenējot apkārtni, nododot tālāk ziņas par reālo situāciju uz ceļa, par izmaiņām ceļa infrastruktūrā reālā laika režīmā, tādā veidā faktiski veidojot un uzturot allaž aktuālu karti. Bet arī šeit var rasties sarežģījumi - šāda karte, kurai var piekļūt visas autopilota sistēmas, būtu jāglabā datu mākonī, un tas nozīmē milzīgu datu plūsmu starp to un automašīnām, kā arī starp pašiem auto. Skaidrs, ka mobilo datu tīkls ar stipri mainīgu signāla stiprumu un robiem pārklājumā autonomi braucošajiem auto neder un arī no šā aspekta vēl ir jāgaida.

Diezgan bieži šeit ir izskanējis vārds «jāgaida», taču no pārmaiņām personīgās mobilitātes jomā neizvairīties. Ja viss notiks pēc Nissan plāna, tad personīgo auto kļūs aizvien mazāk un mazāk. Tie būs elektriski, daļēji autonomi spēkrati, kam būs vairāki lietotāji, kuri brauks pēc iepriekšējas vienošanās vai grafika. Loģiski varētu rasties bažas, kas notiks ar pašiem autoražotājiem, jo uz 10 cilvēkiem būs nevis 10 mašīnas, bet gan, piemēram, 3. Tomēr bažām nav pamata, jo automobiļa mūžs paies efektīvāk, tie tiks lietoti biežāk un attiecīgi biežāk arī tiks mainīti. Citiem vārdiem un rezumējot visu iepriekš sarakstīto,

no pārmaiņām autobraukšanas paradumos mums neizbēgt, bet nav pamata arī bažām, ka jau rīt cilvēkam tiks atņemts tas prieks, ko sniedz auto vadīšana.