Dienvidsudānas bērni-kareivji noliek ieročus un cer uz normālu dzīvi

Kopš 2013.gada, kad Dienvidsudānā izcēlās pilsoņu karš, tūkstošiem bērnu tika piespiesti iesaistīties armijā un citos bruņotos grupējumos.

Saskaņā ar UNICEF aplēsēm, Dienvidsudānā kopumā ir apmēram 19 000 bērnu-kareivju.

Viens no šādiem kareivjiem ir 17 gadus vecais Džordžs. Viņš no piespiedu militārā dienesta tika atbrīvots jau šā gada februārī.

Jaunietis stāsta, ka 2015.gadā viņu nolaupīja kāds bruņots grupējums, kas viņam lika zagt, izvarot sievietes un meitenes, un reizēm arī nogalināt.

«Es negribēju darīt neko no tām lietām, bet ja es to nedarītu, viņu mani nogalinātu,» stāsta Džordžs.

«Nevienam bērnam nevajadzētu likt ņemt rokās ieroci,» norāda UNICEF pārstāvis Dienvidsudānā Mahimbo Mdoe.

Viņš paziņoja, ka mazgadīgie kareivji atgriezīsies savās ģimenēs.

Šiem bērniem arī tiks nodrošināta psiholoģiskā palīdzība, kā arī iespējas apmeklēt skolu.

Ieroču nolikšana ir pirmais solis atlabšanas procesā, tomēr atgriešanās pie normālas dzīves mazgadīgajiem karotājiem būs ilgstošs un sarežģīts process.

«Reintegrācija ir vissarežģītākā procesa daļa,» uzsver Mdoe.

2011.gadā neatkarību pasludinājusī Dienvidsudāna ir jaunākā valsts pasaulē, un gandrīz visu valsts pastāvēšanas laiku valsts ir bijusi ierauta etniskā vardarbībā.

2013.gadā prezidentam Salvam Kīram lojālie spēki sāka cīņu pret bijušajam viceprezidentam Rīkam Mačaram lojālajiem spēkiem. Kīra ir no dinku tautības, bet Mačars pārstāv nueru tautību.

Vardarbība Dienvidsudānā prasījusi tūkstošiem cilvēku dzīvību.

UNICEF vairākas reizes pieprasījusi visas konfliktā iesaistītās puses pārtraukt bērnu vervēšanu karadarbībai.

Tomēr kā liecina organizācijas «Human Rights Watch» jaunākais ziņojums, bērnu piespiedu iesaistīšana Dienvidsudānas konfliktā joprojām notiek.