/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/04/7962590t1h8972.jpg)
Saistībā ar «Rail Baltica» projektu Baltijas valstīm ir jāizdara būtiski mājasdarbi, turklāt daži no tiem nedēļas un mēneša laikā, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Zīle: Saistībā ar «Rail Baltica» projektu Baltijas valstīm ir jāizdara būtiski mājasdarbi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien EP Zīles vadītajā «Rail Baltica» draugu grupā projekta aktualitātes atkārtoti pārrunāja Eiropas Komisijas (EK) transporta jomas komisāre Violeta Bulca, «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, projekta atbildīgā EK koordinatore Katrīna Trautmane, kā arī EP deputāti un uzaicinātie eksperti, aģentūru LETA informēja deputāta palīgs Kārlis Būmeisters.
«Šim projektam ir gan ekonomiska gan ģeopolitiska nozīme,» uzsvēra Zīle. Kaut arī pašlaik tas no sākotnējā grafika atpaliek apmēram par gadu, ņemot vērā tā sarežģītību, tam joprojām ir labas iespējas panākt nepieciešamo finansējumu gan no šī Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta, gan nopietni pamatot iespējas iegūt ES nākamajā budžetā visus projektam nepieciešamos līdzekļus, lai 2026.gadā uzsāktu vilcienu satiksmi, norādīja politiķis.
«Taču līdz tam Baltijas valstīm ir jāizdara būtiski mājasdarbi. Daži no tiem nekavējoši nedēļas un mēneša laikā,» pauda Zīle.
Arī EK atbildīgā komisāre, diskusijā uzsverot projekta panākto «ievērojamo progresu», sagaidot ātru un pareizu lēmumu pieņemšanu Baltijas valstu pārstāvju vidū, lai nepieciešamais finansējums nākotnē netiktu zaudēts.
Komisāre uzsvēra, ka Baltijas valstis beidzot ir pelnījušas piekļuvi un maksimālu iespēju izmantot ES nodrošināto vienotā tirgus telpu - «lielāko ekonomiku pasaulē». Taču, lai projekts saglabātu ES finansējumu, tā dalībniekiem ir ne tikai jāpārvar savstarpējās uzticības problēmas, bet jāsaprot, ka kopēja projekta pārvaldīšana ir «absolūti nepieciešama», norādīja komisāre.
Neskatoties uz triju Baltijas valstu sadarbības līgumiem, kas ratificēti visos parlamentos, prakse tomēr pierāda nepieciešamību steidzami vienoties par detaļām līdz 21.martam, akcentēja Zīle. Savukārt triju Baltijas valstu premjeru tikšanās laikā aprīļa vidū Tallinā ir jāpanāk vienošanos, kas ļautu atlikušajā laikā līdz esošā ES septiņgades budžeta beigām iegūt papildus līdz pat vienam miljardam eiro no neizmantotās CEF naudas, norādīja deputāts.
Viņaprāt, Baltijas valstu valdībām un deputātiem, svinot mūsu valstu simtgades, 2018.gadam būtu jābūt īpaši svarīgam, lai pieņemtu visus nepieciešamos lēmumus, tādējādi stiprinot sliedes «pareizajā virzienā» un raugot, lai «vilciens nenoiet no sliedēm».