Lokālā programma e-veselības lietošanai ārstiem izmaksā ap € 60 mēnesī

Viņš skaidroja, ka tad, kad e-veselība tika veidota, sistēmas izstrādātāji paredzēja, ka 90% lietotāju tai pievienosies, izmantojot lokālo datorprogrammu. «Tad tā strādās ātrāk un vienkāršāk,» skaidroja Baumanis, kurš savā veidā līdzdarbojies sistēmas izstrādē.

«Tagad aptaujas dati rāda, ka tomēr 37% turpina strādāt ar e-veselību [interneta pārlūkā], nevis ar lokālo programmu,» atzina ģimenes ārsts, atsaucoties uz LĀB sadarbībā ar SKDS pētījumu centru veikto aptauju «Latvijas ārstu vērtējums par e-veselības sistēmu un veselības aprūpes sistēmas reformu», kurā piedalījās 2944 ārsti.

Vaicāts, kāpēc tik daudzi kolēģi neizmanto lokālās programmas, lai pieslēgtos e-veselībai, viņš skaidroja, ka atbilde slēpjas papildu izmaksās par licenci, kamēr valsts nodrošinātā e-veselības tīmekļa saskarne ir par brīvu. «Tie ir 50-60 eiro mēnesī, kas ārstam ir jāmaksā, un, ja valsts ir veidojusi šo sistēmu, tad jebkurā gadījumā visi domā, ka to būtu jāfinansē valstij,» sacīja Baumanis.

Kāds Baumaņa kolēģis no Zviedrijas stāstījis, ka viņa mītnes zemē ārstiem lokālās programmas, ar kurām piekļūt centrālajai veselības aprūpes datu sistēmai, apmaksā pašvaldība, kura arī nodrošina datorspeciālistu atbalstu. «Latvijā tu pats izvēlies, pats slēdz līgumu un par to maksā,» skaidroja LĀB eksperts.

Viņš arī piebilda, ka interneta ātrums un joslas platums būtiski nemaina e-veselības darbību. Rezultātu var ietekmēt sistēmas lietotāju datorprasmes, taču tās par nepietiekamām vai sliktām esot atzinuši vien 9% aptaujas dalībnieku. Viņaprāt, šo prasmju pilnveidošana ir pašu ārstu, nevis valsts uzdevums. «Ja mēs strādājam 21.gadsimtā, darbs ar datoru vienkārši ir neizbēgams,» rezumēja Baumanis.

Kā ziņots, šodien plkst.16 Nacionālajā veselības dienestā (NVD) e-veselības sistēmas speciālisti un informācijas tehnoloģiju (IT) nozares eksperti sniegs aktuālo informāciju par sistēmas darbības uzlabošanas gaitu, aģentūru LETA informēja dienesta pārstāve Evija Štālberga.

E-veselības sistēma sāka darboties šī gada sākumā un gan sākumposmā, gan arī pirms pāris mēnešiem saņēma pamatīgu kritiku no mediķu puses par darbības traucējumiem, kas kavē ārstu darbu.

Pēc NVD pārstāves paustā, tikšanās laikā eksperti informēs par plānotajiem tehniskajiem risinājumiem sistēmas darbības pilnveidošanai. Pasākumā piedalīsies «Santa Monica Networks» valdes priekšsēdētājs Uģis Bērziņš un tā paša uzņēmuma eksperts Romans Jašins, kā arī «Analytica» pārstāvis Uldis Miķelsons un NVD Informācijas tehnoloģijas nodaļas vadītājs Pēteris Erbs.

Pasākumā aicināts piedalīties arī ikviens IT jomas interesents, kurš vēlas tikties ar e-veselības sistēmas ieviesējiem un nozares ekspertiem, lai pārrunātu e-veselības sistēmas uzlabošanas procesus, dalītos savā profesionālajā pieredzē un sniegtu ieteikumus, kas var būt noderīgi e-veselības sistēmas attīstībā.

Savukārt vēl pirms tam plkst.13 notiks preses konference, kurā tiks prezentēti socioloģiskās aptaujas rezultāti, kas raksturo to, kā mainījusies ārsta ikdiena, lietojot e-veselību, aģentūru LETA informēja LĀB pārstāve Sendija Burka-Šaicanova.

Lai noskaidrotu ārstu pieredzi un viedokli, LĀB sadarbībā ar SKDS pētījumu centru veica aptauju «Latvijas ārstu vērtējums par e-veselības sistēmu un veselības aprūpes sistēmas reformu», kurā piedalījās 2944 ārstu.

Preses konferencē piedalīsies SKDS pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš, LĀB prezidents Pēteris Apinis, LĀB viceprezidente Ilze Aizsilniece, LĀB valdes loceklis Renārs Putniņš, LĢĀA valdes priekšsēdētāja Sarmīte Veide un ģimenes ārsts Baumanis.

Ar pētījuma sadaļām par algu pielikumu un attieksmi pret veselības aprūpes sistēmas reformu LĀB iepazīstināja jūnija sākumā, tomēr šodien prezentēs datus, kuri ļaus secināt vai e-veselības ieviešana palīdz vai apgrūtina ārsta darbu.

Aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa jeb 66% ārstu ikdienā lieto e-veselību, bet norāda neskaitāmus gadījumus, kad pati sistēma nestrādā. «Gandrīz visi no aptaujātajiem ārstiem labi vai ļoti labi pārvalda datorprasmes, un e-veselības radītās problēmas ir saistītas tieši ar sistēmas izstrādātāju vai ieviesēju nekompetenci, nemākulību vai nevēlēšanos risināt problēmas,» norādīja Burka-Šaicanova.