«Narvesen Baltija»: Mazā formāta veikalu biznesā konkurence ir ļoti agresīva

Viņš sacīja, ka minētajā biznesa segmentā parādās jauni spēlētāji, savukārt Latvijā jau esošās lielās mazumtirdzniecības veikalu ķēdes sāk spert pirmos soļus mazā formāta veikalu attīstībā, orientējoties arī uz ātras un ērtas iepirkšanās nodrošināšanu. Tas savukārt, pēc Lodes teiktā, saasina konkurenci un mudina «Narvesen Baltija» domāt vairākus soļus uz priekšu, lai uzlabotu gan piedāvāto pakalpojumu un produktu klāstu, gan arī apkalpošanas kvalitāti.

Vaicāts, vai plānotā mazumtirdzniecības veikalu ķēdes «Lidl» ienākšana Latvijā varētu atstāt zināmu iespaidu arī uz «Narvesen Baltija» pārstāvēto mazumtirdzniecības segmentu, Lode apšaubīja tādu iespēju, norādot, ka klienti, kas iepērkas mazā formāta veikalos bieži vien neņem vērā nelielo cenu atšķirību veikalu vidū, jo tiem svarīgāka ir ātra un ērta iepirkšanās. «Šajā gadījumā lielāka «Lidl» ienākšanas ietekme varētu būt tieši lielajām tirdzniecības ķēdēm, kas ir spēlētāji [vietējā tirgū],» sacīja «Narvesen Baltija» mazumtirdzniecības direktors.

Tāpat viņš skaidroja, ka «Lidl» ienākšana Latvijā varētu būt par iemeslu tam, kādēļ «Rimi Latvia» ir atvēris piecus jaunus «Rimi Express» veikalus, tādējādi paplašinot darbību mazā formāta veikalu biznesa segmentā. Pēc Lodes teiktā, mazumtirdzniecības veikalu tīkli pamazām sāk apjaust izaugsmes potenciālu minētajā biznesa segmentā, jo tas patlaban ir vienīgais, kuram mazumtirdzniecības sektorā ir novērojama nemitīga attīstība.

Vaicāts, vai minētā tendence kādā veidā ietekmējusi arī «Narvesen Baltija» pārvaldītās «Narvesen» veikalu franšīzes darbību, Lode sacīja, ka pagaidām nav novērojams, ka tirgus sadalījums būtiski būtu mainījies. Viņš atzina, ka vienmēr pastāv iespējamība, ka «Narvesen» veikalu biznesu var ietekmēt netālu atvērti līdzīgas koncepcijas veikali ar līdzīgu piedāvātās produkcijas klāstu. Tomēr līdzšinējā uzņēmuma pieredze, pēc viņa teiktā, liecina, ka atveroties spēcīgam konkurentam netālu no «Narvesen» tirdzniecības vietas, «Narvesen» koncepts radīto konkurences spiedienu spēj veiksmīgi izturēt un uzņēmums nemainīgi turpina attīstību.

Savukārt, runājot par mazumtirgotāju konkurenci par darbaspēku, Lode atzīmēja, ka «Lidl», kā arī apģērbu un mājsaimniecības preču ķēdes «Pepco» un mēbeļu tirgotāja «IKEA» ienākšana Latvijā saasinās mazumtirgotāju cīņu par darbiniekiem, jo patlaban darbaspēka pieejamība Latvijā ir ierobežota. Pēc «Narvesen Baltija» mazumtirdzniecības direktora teiktā sagaidāms, ka lielākās priekšrocības minētajā darba tirgus situācijā būs jauniešiem, kas viņiem pavērs plašākas iespējas darba tirgū, kā arī ierobežos negodprātīgu tirgotāju iespējas noalgot darbiniekus.

Aģentūra LETA jau vēstīja, mazumtirdzniecības tīklu «Narvesen» pārvaldošā uzņēmuma SIA «Narvesen Baltija» apgrozījums 2016.gadā bija 60,277 miljoni eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma peļņa bija 2,831 miljons eiro, kas ir samazinājums par 15,6%.

«Narvesen Baltija» pamatdarbība ir zīmola «Narvesen» vadība, mazumtirdzniecības tīkla attīstība un mazumtirdzniecība 248 tirdzniecības vietās. Patlaban visas «Narvesen» tirdzniecības vietas vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata.

«Narvesen Baltija» reģistrēta 1997.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 10,593 miljoni eiro. «Narvesen Baltija» pieder norvēģu uzņēmumam «Reitan Servicehandel». «Narvesen» iekļauts «Reitan» uzņēmumu grupā, kas pārstāvēta Ziemeļvalstīs un Baltijā ar tādiem zīmoliem kā «Narvesen», «Pressbyrån», «R-kiosk» un «7-Eleven».