Kas bija nošautais Mārtiņš Bunkus?

Bunkum patika grezns dzīvesveids. Viņš bija ietekmīgs, bet no publicitātes vairījās. Tāpēc publiski pieejams tikai neliels skaits viņa foto.

Nosacīti pretējā pusē atradās cita skandaloza personība - Māris Sprūds. Laikā, kad abu grupējumu administratori audzēja ietekmi un pārdalīja administrējamos uzņēmumus, tika ievērotas nerakstītas vienošanās, lai nopelnīt varētu visi un abas puses nejustos apdalītas.

Mārtiņš Bunkus ir administrējis 15 uzņēmumus. Bet biežāk viņa vārdā darbu veikuši biroja cilvēki. Visticamāk pirmās būtiskās nesaskaņas radās, kad bija jādala lielie objekti. Par Krājbankas likvidatoru 2011.gadā FKTK pretēji «Vienotības» premjera Valda Dombrovska iebildēm izraudzījās tēvzemiešu ģenerālsekretāru un Sprūda cilvēku Aigaru Lūsi. Vēlāk Lūsis tika atsaukts un par administratoru iecelts uzņēmums KPMG Baltics, kas procesiem piesaistīja arī zvērināto advokātu Romualdu Vonsoviču.

2016.gada sākums advokātam un maksātnespējas administratoram Mārtiņam Bunkum sākas saspringti. Pirmkārt – nomainījās valdība. Premjera un finanšu ministra amats no Bunkus ziedojumus saņēmušās «Vienotības» nonāca ZZS. Drīz pēc tam sākās kadru pārbīdes VID. No ietekmīga amata tika aizrotēts advokāta brālis Kaspars. Viņš pēc vairāku mediju ziņotā izlīdzējis Mārtiņa Bunkus klientiem ar lietu sakārtošanu dienestā.

2016.gada martā par Trasta komercbankas likvidatoru FKTK izraudzīja citu Sprūda cilvēku - Ilmāru Krūmu. Bet drīz sākās problēmas. «Nekā personīga» uzzināja, ka Krūms bankas likvidācijas procesā vairāk nekā 6 mijonus eiro iztērējis dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Mārim Sprūdam. Tad pret Krūmu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu. Brieda administratora nomaiņa.

Bet Saeimā tolaik grozīja likumus, kas sašaurinātu to administratoru loku, kuri varētu likvidēt uzņēmumus. Un tas par bankas likvidatoru neļautu kļūt Armandam Rasam. «Nekā personīga» šonedēļ izdevās ārzemēs esošo Rasu sazvanīt. Zināms, ka 2017.gada martā, kad vēl nekas neliecina, ka tieši viņš no Krūma pārņems Trasta komercbankas likvidēšanu, Rasam ir noslēgts nodomu protokols par sadarbību ar Mārtiņu Bunkus.

Pirms gada īsi pirms savas aizturēšanas Krūms «Nekā personīga» savus mēģinājumus nepieļaut Rasas nonākšanu bankā skaidroja ar vēlmi viņu pasargāt. Krūma teiktais pēc Rasas kompanjona Mārtiņa Bunkus noslepkavošanas iegūst pavisam citu nozīmi.

Kā liecina vairāku neoficiālu avotu teiktais - pusgads cietumā Māra Sprūda un viņa cilvēku spējai ietekmēt procesus bijis kritisks. Savukārt Mārtiņš Bunkus strauji centies savu ietekmi audzēt. Kas pretējai pusei nav paticis.

Nejauša sakritība vai arī nē, bet Bunkus un Sprūda ceļi krustojušies vēl kādā lietā. Advokātu birojā «Bunkus» valdes locekle Jekaterina Galuška, kura līdz šim bijusi Mārtiņa Bunkus labā roka, pagājušā gada novembrī iecelta par uzņēmuma «Dzimtā sēta» administratori. Šo firmu vairākus gadus administrēja Māris Sprūds. Tā iejaukta sarežģītās vairāku desmitu miljonu eiro shēmās, kas saistītas ar lieliem zemes īpašumiem pie Ķīšezera. Bunkus biroja darbiniece Galuška 21.maijā ir izsludinājusi Dzimtās sētas kreditoru sapulci, kam būtu jānotiek 6.jūnijā.

Slepkavība iztraucējusi FKTK plānus saistībā ar «AB.LV banku». Znāms, ka trešdien bija ieplānota sanāksme, kurā lemtu par bankas pašlikvidēšanos. Tomēr tā tika atcelta.